Vimana Vatthu 17

Vimānavatthupāḷi

1. Itthivimānaṃ

1. Pīṭhavaggo

17. Kesakārīvimānavatthu

150.

‘‘Idaṃ vimānaṃ ruciraṃ pabhassaraṃ, veḷuriyathambhaṃ satataṃ sunimmitaṃ;

Suvaṇṇarukkhehi samantamotthataṃ, ṭhānaṃ mamaṃ kammavipākasambhavaṃ.

151.

‘‘Tatrūpapannā purimaccharā imā, sataṃ sahassāni sakena kammunā;

Tuvaṃsi ajjhupagatā yasassinī, obhāsayaṃ tiṭṭhasi pubbadevatā.

152.

‘‘Sasī adhiggayha yathā virocati, nakkhattarājāriva tārakāgaṇaṃ;

Tatheva tvaṃ accharāsaṅgaṇaṃ [accharāsaṅgamaṃ (sī.)] imaṃ, daddallamānā yasasā virocasi.

153.

‘‘Kuto nu āgamma anomadassane, upapannā tvaṃ bhavanaṃ mamaṃ idaṃ;

Brahmaṃva devā tidasā sahindakā, sabbe na tappāmase dassanena ta’’nti.

154.

‘‘Yametaṃ sakka anupucchase mamaṃ, ‘kuto cutā tvaṃ idha āgatā’ti [kuto cutā idha āgatā tuvaṃ (syā.), kuto cutāya āgati tava (pī.)];

Bārāṇasī nāma puratthi kāsinaṃ, tattha ahosiṃ pure kesakārikā.

155.

‘‘Buddhe ca dhamme ca pasannamānasā, saṅghe ca ekantagatā asaṃsayā;

Akhaṇḍasikkhāpadā āgatapphalā, sambodhidhamme niyatā anāmayā’’ti.

156.

‘‘Tantyābhinandāmase svāgatañca [sāgatañca (sī.)] te, dhammena ca tvaṃ yasasā virocasi;

Buddhe ca dhamme ca pasannamānase, saṅghe ca ekantagate asaṃsaye;

Akhaṇḍasikkhāpade āgatapphale, sambodhidhamme niyate anāmaye’’ti.

Kesakārīvimānaṃ sattarasamaṃ.

Pīṭhavaggo paṭhamo niṭṭhito.

Tassuddānaṃ –

Pañca pīṭhā tayo nāvā, dīpatiladakkhiṇā dve;

Pati dve suṇisā uttarā, sirimā kesakārikā;

Vaggo tena pavuccatīti.


    Oben