Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

Catuttho bhāgo

15. Vīsatinipāto

[507] 11. Mahāpalobhanajātakavaṇṇanā

Brahmalokā cavitvānāti idaṃ satthā jetavane viharanto visuddhasaṃkilesaṃ ārabbha kathesi. Vatthu heṭṭhā vitthāritameva. Idha pana satthā ‘‘bhikkhu mātugāmo nāmesa visuddhasattepi saṃkiliṭṭhe karotī’’ti vatvā atītaṃ āhari.

Atīte bārāṇasiyanti cūḷapalobhane (jā. 1.3.37 ādayo) vuttanayeneva atītavatthu vitthāritabbaṃ. Tadā pana mahāsatto brahmalokā cavitvā kāsirañño putto hutvā nibbatti, anitthigandhakumāro nāma ahosi. Itthīnaṃ hatthe na saṇṭhāti, purisavesena naṃ thaññaṃ pāyenti, jhānāgāre vasati, itthiyo na passati. Tamatthaṃ pakāsento satthā catasso gāthā abhāsi –

284.

‘‘Brahmalokā cavitvāna, devaputto mahiddhiko;

Rañño putto udapādi, sabbakāmasamiddhisu.

285.

‘‘Kāmā vā kāmasaññā vā, brahmaloke na vijjati;

Svāssu tāyeva saññāya, kāmehi vijigucchatha.

286.

‘‘Tassa cantepure āsi, jhānāgāraṃ sumāpitaṃ;

So tattha paṭisallīno, eko rahasi jhāyatha.

287.

‘‘Sa rājā paridevesi, puttasokena aṭṭito;

Ekaputto cayaṃ mayhaṃ, na ca kāmāni bhuñjatī’’ti.

Tattha sabbakāmasamiddhisūti sabbakāmānaṃ samiddhīsu sampattīsu ṭhitassa rañño putto hutvā eko devaputto nibbatti. Svāssūti so kumāro. Tāyevāti tāya brahmaloke nibbattitāya jhānasaññāya eva. Sumāpitanti pitarā suṭṭhu manāpaṃ katvā māpitaṃ. Rahasi jhāyathāti mātugāmaṃ apassanto vasi. Paridevesīti vilapi.

Pañcamā rañño paridevanagāthā –

288.

‘‘Ko nu khvettha upāyo so, ko vā jānāti kiñcanaṃ;

Yo me puttaṃ palobheyya, yathā kāmāni patthaye’’ti.

Tattha ko nu khvettha upāyoti ko nu kho ettha etassa kāmānaṃ bhuñjanaupāyo. ‘‘Ko nu kho idhupāyo so’’tipi pāṭho, aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘ko nu kho etaṃ upavasitvā upalāpanakāraṇaṃ jānātī’’ti vuttaṃ. Ko vā jānāti kiñcananti ko vā etassa palibodhakāraṇaṃ jānātīti attho.

Tato paraṃ diyaḍḍhagāthā abhisambuddhagāthā –

289.

‘‘Ahu kumārī tattheva, vaṇṇarūpasamāhitā;

Kusalā naccagītassa, vādite ca padakkhiṇā.

290.

‘‘Sā tattha upasaṅkamma, rājānaṃ etadabravī’’ti;

Tattha ahūti bhikkhave, tattheva antepure cūḷanāṭakānaṃ antare ekā taruṇakumārikā ahosi. Padakkhiṇāti susikkhitā.

‘‘Ahaṃ kho naṃ palobheyyaṃ, sace bhattā bhavissatī’’ti. –

Upaḍḍhagāthā kumārikāya vuttā.

Tattha sace bhattāti sace esa mayhaṃ pati bhavissatīti.

291.

‘‘Taṃ tathāvādiniṃ rājā, kumāriṃ etadabravi;

Tvaññeva naṃ palobhehi, tava bhattā bhavissatīti.

Tattha tava bhattāti tavesa pati bhavissati, tvaññeva tassa aggamahesī bhavissasi, gaccha naṃ palobhehi, kāmarasaṃ jānāpehīti.

Evaṃ vatvā rājā ‘‘imissā kira okāsaṃ karontū’’ti kumārassa upaṭṭhākānaṃ pesesi. Sā paccūsakāle vīṇaṃ ādāya gantvā kumārassa sayanagabbhassa bahi avidūre ṭhatvā agganakhehi vīṇaṃ vādentī madhurasarena gāyitvā taṃ palobhesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

292.

‘‘Sā ca antepuraṃ gantvā, bahuṃ kāmupasaṃhitaṃ;

Hadayaṅgamā pemanīyā, citrā gāthā abhāsatha.

293.

‘‘Tassā ca gāyamānāya, saddaṃ sutvāna nāriyā;

Kāmacchandassa uppajji, janaṃ so paripucchatha.

294.

‘‘Kasseso saddo ko vā so, bhaṇati uccāvacaṃ bahuṃ;

Hadayaṅgamaṃ pemanīyaṃ, aho kaṇṇasukhaṃ mama.

295.

‘‘Esā kho pamadā deva, khiḍḍā esā anappikā;

Sace tvaṃ kāme bhuñjeyya, bhiyyo bhiyyo chādeyyu taṃ.

296.

‘‘Iṅgha āgacchatorena, avidūramhi gāyatu;

Assamassa samīpamhi, santike mayha gāyatu.

297.

‘‘Tirokuṭṭamhi gāyitvā, jhānāgāramhi pāvisi;

Bandhi naṃ anupubbena, āraññamiva kuñjaraṃ.

298.

‘‘Tassa kāmarasaṃ ñatvā, issādhammo ajāyatha;

‘Ahameva kāme bhuñjeyyaṃ, mā añño puriso ahu’.

299.

‘‘Tato asiṃ gahetvāna, purise hantuṃ upakkami;

Ahameveko bhuñjissaṃ, mā añño puriso siyā.

300.

‘‘Tato jānapadā sabbe, vikkandiṃsu samāgatā;

Putto tyāyaṃ mahārāja, janaṃ heṭhetyadūsakaṃ.

301.

‘‘Tañca rājā vivāhesi, samhā raṭṭhā ca khattiyo;

Yāvatā vijitaṃ mayhaṃ, na te vatthabba tāvade.

302.

‘‘Tato so bhariyamādāya, samuddaṃ upasaṅkami;

Paṇṇasālaṃ karitvāna, vanamuñchāya pāvisi.

303.

‘‘Athettha isi māgacchi, samuddaṃ uparūpari;

So tassa gehaṃ pāvekkhi, bhattakāle upaṭṭhite.

304.

‘‘Tañca bhariyā palobhesi, passa yāva sudāruṇaṃ;

Cuto so brahmacariyamhā, iddhiyā parihāyatha.

305.

‘‘Rājaputto ca uñchāto, vanamūlaphalaṃ bahuṃ;

Sāyaṃ kājena ādāya, assamaṃ upasaṅkami.

306.

‘‘Isī ca khattiyaṃ disvā, samuddaṃ upasaṅkami;

‘Vehāyasaṃ gamissa’nti, sīdate so mahaṇṇave.

307.

‘‘Khattiyo ca isiṃ disvā, sīdamānaṃ mahaṇṇave;

Tasseva anukampāya, imā gāthā abhāsatha.

308.

‘‘Abhijjamāne vārismiṃ, sayaṃ āgamma iddhiyā;

Missībhāvitthiyā gantvā, saṃsīdasi mahaṇṇave.

309.

‘‘Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

310.

‘‘Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

311.

‘‘Yaṃ etā upasevanti, chandasā vā dhanena vā;

Jātavedova saṃ ṭhānaṃ, khippaṃ anudahanti taṃ.

312.

‘‘Khattiyassa vaco sutvā, isissa nibbidā ahu;

Laddhā porāṇakaṃ maggaṃ, gacchate so vihāyasaṃ.

313.

‘‘Khattiyo ca isiṃ disvā, gacchamānaṃ vihāyasaṃ;

Saṃvegaṃ alabhī dhīro, pabbajjaṃ samarocayi.

314.

‘‘Tato so pabbajitvāna, kāmarāgaṃ virājayi;

Kāmarāgaṃ virājetvā, brāhmalokūpago ahū’’ti.

Tattha antepuranti kumārassa vasanaṭṭhānaṃ. Bahunti bahuṃ nānappakāraṃ. Kāmupasaṃhitanti kāmanissitaṃ gītaṃ pavattayamānā. Kāmacchandassāti assa anitthigandhakumārassa kāmacchando uppajji. Jananti attano santikāvacaraṃ paricārikajanaṃ. Uccāvacanti uggatañca anuggatañca. Bhuñjeyyāti sace bhuñjeyyāsi. Chādeyyu tanti ete kāmā nāma tava rucceyyuṃ. So ‘‘pamadā’’ti vacanaṃ sutvā tuṇhī ahosi. Itarā punadivasepi gāyi. Evaṃ kumāro paṭibaddhacitto hutvā tassā āgamanaṃ rocento paricārike āmantetvā ‘‘iṅghā’’ti gāthamāha.

Tirokuṭṭamhīti sayanagabbhakuṭṭassa bahi. Mā aññoti añño kāme paribhuñjanto puriso nāma mā siyā. Hantuṃ upakkamīti antaravīthiṃ otaritvā māretuṃ ārabhi. Vikandiṃsūti kumārena katipayesu purisesu pahatesu purisā palāyitvā gehāni pavisiṃsu. So purise alabhanto thokaṃ vissami. Tasmiṃ khaṇe rājaṅgaṇe sannipatitvā upakkosiṃsu. Janaṃ heṭhetyadūsakanti niraparādhaṃ janaṃ heṭheti, taṃ gaṇhāpethāti vadiṃsu. Rājā upāyena kumāraṃ gaṇhāpetvā ‘‘imassa kiṃ kattabba’’nti pucchi. ‘‘Deva, aññaṃ natthi, imaṃ pana kumāraṃ tāya kumārikāya saddhiṃ raṭṭhā pabbājetuṃ vaṭṭatī’’ti vutte tathā akāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā ‘‘tañcā’’tiādimāha. Tattha vivāhesīti pabbājesi. Na te vatthabba tāvadeti yattakaṃ mayhaṃ vijitaṃ, tattake tayā na vatthabbaṃ. Uñchāyāti phalāphalatthāya.

Tasmiṃ pana vanaṃ paviṭṭhe itarā yaṃ tattha pacitabbayuttakaṃ atthi, taṃ pacitvā tassāgamanaṃ olokentī paṇṇasāladvāre nisīdati. Evaṃ kāle gacchante ekadivasaṃ antaradīpakavāsī eko iddhimantatāpaso assamapadato nikkhamitvā maṇiphalakaṃ viya udakaṃ maddamānova ākāse uppatitvā bhikkhācāraṃ gacchanto paṇṇasālāya uparibhāgaṃ patvā dhūmaṃ disvā ‘‘imasmiṃ ṭhāne manussā vasanti maññe’’ti paṇṇasāladvāre otari. Sā taṃ disvā nisīdāpetvā paṭibaddhacittā hutvā itthikuttaṃ dassetvā tena saddhiṃ anācāraṃ acari. Tamatthaṃ pakāsento satthā ‘‘athetthā’’tiādimāha. Tattha isi māgacchīti isi āgacchi. Samuddaṃ uparūparīti samuddassa matthakamatthakena. Passa yāva sudāruṇanti passatha, bhikkhave, tāya kumārikāya yāva sudāruṇaṃ kammaṃ katanti attho.

Sāyanti sāyanhasamaye. Disvāti taṃ vijahituṃ asakkonto sakaladivasaṃ tattheva hutvā sāyanhasamaye rājaputtaṃ āgataṃ disvā palāyituṃ ‘‘vehāyasaṃ gamissa’’nti uppatanākāraṃ karonto patitvā mahaṇṇave sīdati. Isiṃ disvāti anubandhamāno gantvā passitvā. Anukampāyāti sacāyaṃ bhūmiyā āgato abhavissa, palāyitvā araññaṃ paviseyya, ākāsena āgato bhavissati, tasmā samudde patitopi uppatanākārameva karotīti anukampaṃ uppādetvā tasseva anukampāya abhāsatha. Tāsaṃ pana gāthānaṃ attho tikanipāte vuttoyeva. Nibbidā ahūti kāmesu nibbedo jāto. Porāṇakaṃ magganti pubbe adhigataṃ jhānavisesaṃ. Pabbajitvānāti taṃ itthiṃ manussāvāsaṃ netvā nivattitvā araññe isipabbajjaṃ pabbajitvā kāmarāgaṃ virājayi, virājetvā brahmalokūpago ahosīti.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘evaṃ, bhikkhave, mātugāmaṃ paṭicca visuddhasattāpi saṃkilissantī’’ti vatvā saccāni pakāsetvā jātakaṃ samodhānesi, saccapariyosāne ukkaṇṭhitabhikkhu arahattaṃ patto. Tadā anitthigandhakumāro ahameva ahosinti.

Mahāpalobhanajātakavaṇṇanā ekādasamā.