Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

(Chaṭṭho bhāgo)

22. Mahānipāto

[541] 4. Nimijātakavaṇṇanā

Accheraṃ vata lokasminti idaṃ satthā mithilaṃ upanissāya maghadevaambavane viharanto sitapātukammaṃ ārabbha kathesi. Ekadivasañhi satthā sāyanhasamaye sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ tasmiṃ ambavane cārikaṃ caramāno ekaṃ ramaṇīyaṃ bhūmippadesaṃ disvā attano pubbacariyaṃ kathetukāmo hutvā sitapātukammaṃ katvā āyasmatā ānandattherena sitapātukammakāraṇaṃ puṭṭho ‘‘ānanda, ayaṃ bhūmippadeso pubbe mayā maghadevarājakāle jhānakīḷhaṃ kīḷantena ajjhāvuṭṭhapubbo’’ti vatvā tena yācito paññattāsane nisīditvā atītaṃ āhari.

Atīte videharaṭṭhe mithilanagare maghadevo nāma rājā rajjaṃ kāresi. So caturāsītivassasahassāni kumārakīḷhaṃ kīḷi, caturāsītivassasahassāni uparajjaṃ kāresi, caturāsītivassasahassāni rajjaṃ kārento ‘‘yadā me samma kappaka, sirasmiṃ palitāni passeyyāsi, tadā me āroceyyāsī’’ti āha. Aparabhāge kappako palitāni disvā rañño ārocesi. Rājā palitaṃ suvaṇṇasaṇḍāsena uddharāpetvā hatthatale patiṭṭhāpetvā palitaṃ oloketvā maccurājena āgantvā nalāṭe laggaṃ viya maraṇaṃ sampassamāno ‘‘idāni me pabbajitakālo’’ti kappakassa gāmavaraṃ datvā jeṭṭhaputtaṃ pakkosāpetvā ‘‘tāta, rajjaṃ paṭiccha, ahaṃ pabbajissāmī’’ti vatvā ‘‘kiṃ kāraṇā devā’’ti vutte –

‘‘Uttamaṅgaruhā mayhaṃ, ime jātā vayoharā;

Pātubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamā’’ti. –

Vatvā puttaṃ rajje abhisiñcitvā ‘‘tāta, tvampi evarūpaṃ palitaṃ disvāva pabbajeyyāsī’’ti taṃ ovaditvā nagarā nikkhamitvā ambavane isipabbajjaṃ pabbajitvā caturāsītivassasahassāni cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbatti. Puttopissa eteneva upāyena pabbajitvā brahmalokaparāyaṇo ahosi. Tathā tassa putto, tathā tassa puttoti evaṃ dvīhi ūnāni caturāsītikhattiyasahassāni sīse palitaṃ disvāva imasmiṃ ambavane pabbajitvā cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmaloke nibbattiṃsu.

Tesaṃ sabbapaṭhamaṃ nibbatto maghadevarājā brahmaloke ṭhitova attano vaṃsaṃ olokento dvīhi ūnāni caturāsītikhattiyasahassāni pabbajitāni disvā tuṭṭhamānaso hutvā ‘‘ito nu kho paraṃ pavattissati, na pavattissatī’’ti olokento appavattanabhāvaṃ ñatvā ‘‘mama vaṃsaṃ ahameva ghaṭessāmī’’ti cintetvā tato cavitvā mithilanagare rañño aggamahesiyā kucchimhi paṭisandhiṃ gaṇhitvā dasamāsaccayena mātu kucchito nikkhami. Rājā tassa nāmaggahaṇadivase nemittake brāhmaṇe pakkosāpetvā pucchi. Te tassa lakkhaṇāni oloketvā ‘‘mahārāja, ayaṃ kumāro tumhākaṃ vaṃsaṃ ghaṭento uppanno. Tumhākañhi vaṃso pabbajitavaṃso, imassa parato nāgamissatī’’ti vadiṃsu. Taṃ sutvā rājā ‘‘ayaṃ kumāro rathacakkanemi viya mama vaṃsaṃ ghaṭento jāto, tasmā tassa ‘nimikumāro’ti nāmaṃ karissāmī’’ti cintetvā ‘‘nimikumāro’’tissa nāmaṃ akāsi.

So daharakālato paṭṭhāya dāne sīle uposathakamme ca abhirato ahosi. Athassa pitā purimanayeneva palitaṃ disvā kappakassa gāmavaraṃ datvā puttassa rajjaṃ niyyādetvā ambavane pabbajitvā brahmalokaparāyaṇo ahosi. Nimirājā pana dānajjhāsayatāya catūsu nagaradvāresu nagaramajjhe cāti pañcasu ṭhānesu pañca dānasālāyo kārāpetvā mahādānaṃ pavattesi. Ekekāya dānasālāya satasahassaṃ satasahassaṃ katvā devasikaṃ pañca pañca kahāpaṇasatasahassāni pariccaji, niccaṃ pañca sīlāni rakkhi, pakkhadivasesu uposathaṃ samādiyi, mahājanampi dānādīsu puññesu samādapesi, saggamaggaṃ ācikkhitvā nirayabhayena tajjetvā dhammaṃ desesi. Tassa ovāde ṭhitā manussā dānādīni puññāni katvā tato cutā devaloke nibbattiṃsu, devaloko paripūri, nirayo tuccho viya ahosi. Tadā tāvatiṃsabhavane devasaṅghā sudhammāyaṃ devasabhāyaṃ sannipatitvā ‘‘aho, vata amhākaṃ ācariyo nimirājā, taṃ nissāya mayaṃ imaṃ buddhaññaṇenapi aparicchindanīyaṃ dibbasampattiṃ anubhavāmā’’ti vatvā mahāsattassa guṇe vaṇṇayiṃsu. Manussalokepi mahāsamuddapiṭṭhe āsittatelaṃ viya mahāsattassa guṇakathā patthari. Satthā tamatthaṃ āvibhūtaṃ katvā bhikkhusaṅghassa kathento āha –

421.

‘‘Accheraṃ vata lokasmiṃ, uppajjanti vicakkhaṇā;

Yadā ahu nimirājā, paṇḍito kusalatthiko.

422.

‘‘Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo;

Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;

Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphala’’nti.

Tattha yadā ahūti bhikkhave, yadā paṇḍito attano ca paresañca kusalatthiko nimirājā ahosi, tadā devamanussā ‘‘accheraṃ vata, bho, evarūpāpi nāma anuppanne buddhañāṇe mahājanassa buddhakiccaṃ sādhayamānā lokasmiṃ vicakkhaṇā uppajjantī’’ti evaṃ tassa guṇakathaṃ kathesunti attho. ‘‘Yathā ahū’’tipi pāṭho. Tassattho – yathā ahu nimirājā paṇḍito kusalatthikoyeva, tathārūpā mahājanassa buddhakiccaṃ sādhayamānā uppajjanti vicakkhaṇā. Yaṃ tesaṃ uppannaṃ, taṃ accheraṃ vata lokasminti. Iti satthā sayameva acchariyajāto evamāha. Sabbavidehānanti sabbavideharaṭṭhavāsīnaṃ. Katamaṃ sūti etesu dvīsu katamaṃ nu kho mahapphalanti attho.

So kira pannarasīuposathadivase uposathiko hutvā sabbābharaṇāni omuñcitvā sirisayanapiṭṭhe nipannova dve yāme niddaṃ okkamitvā pacchimayāme pabuddho pallaṅkaṃ ābhujitvā ‘‘ahaṃ mahājanassa aparimāṇaṃ dānampi demi, sīlampi rakkhāmi, dānassa nu kho mahantaṃ phalaṃ, udāhu brahmacariyassā’’ti cintetvā attano kaṅkhaṃ chindituṃ nāsakkhi. Tasmiṃ khaṇe sakkassa bhavanaṃ uṇhākāraṃ dassesi. Sakko āvajjento taṃ tathā vitakkentaṃ disvā ‘‘kaṅkhamassa chindissāmī’’ti ekakova sīghaṃ āgantvā sakalanivesanaṃ ekobhāsaṃ katvā sirigabbhaṃ pavisitvā obhāsaṃ pharitvā ākāse ṭhatvā tena puṭṭho byākāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

423.

‘‘Tassa saṅkappamaññāya, maghavā devakuñjaro;

Sahassanetto pāturahu, vaṇṇena vihanaṃ tamaṃ.

424.

‘‘Salomahaṭṭho manujindo, vāsavaṃ avacā nimi;

Devatā nusi gandhabbo, adu sakko purindado.

425.

‘‘Na ca me tādiso vaṇṇo, diṭṭho vā yadi vā suto;

Ācikkha me tvaṃ bhaddante, kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ.

426.

‘‘Salomahaṭṭhaṃ ñatvāna, vāsavo avacā nimiṃ;

Sakkohamasmi devindo, āgatosmi tavantike;

Alomahaṭṭho manujinda, puccha pañhaṃ yamicchasi.

427.

‘‘So ca tena katokāso, vāsavaṃ avacā nimi;

Pucchāmi taṃ mahārāja, sabbabhūtānamissara;

‘Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃsu mahapphalaṃ’.

428.

‘‘So puṭṭho naradevena, vāsavo avacā nimiṃ;

Vipākaṃ brahmacariyassa, jānaṃ akkhāsijānato.

429.

‘‘Hīnena brahmacariyena, khattiye upapajjati;

Majjhimena ca devattaṃ, uttamena visujjhati.

430.

‘‘Na hete sulabhā kāyā, yācayogena kenaci;

Ye kāye upapajjanti, anāgārā tapassino’’ti.

Tattha salomahaṭṭhoti bhikkhave, so nimirājā obhāsaṃ disvā ākāsaṃ olokento taṃ dibbābharaṇapaṭimaṇḍitaṃ disvāva bhayena lomahaṭṭho hutvā ‘‘devatā nusi gandhabbo’’tiādinā pucchi. Alomahaṭṭhoti nibbhayo ahaṭṭhalomo hutvā puccha, mahārājāti. Vāsavaṃ avacāti tuṭṭhamānaso hutvā sakkaṃ avoca. Jānaṃ akkhāsijānatoti bhikkhave, so sakko atīte attanā paccakkhato diṭṭhapubbaṃ brahmacariyassa vipākaṃ jānanto tassa ajānato akkhāsi.

Hīnenātiādīsu puthutitthāyatane methunaviratimattaṃ sīlaṃ hīnaṃ nāma, tena khattiyakule upapajjati. Jhānassa upacāramattaṃ majjhimaṃ nāma, tena devattaṃ upapajjati. Aṭṭhasamāpattinibbattanaṃ pana uttamaṃ nāma, tena brahmaloke nibbattati, taṃ bāhirakā nibbānanti kathenti. Tenāha ‘‘visujjhatī’’ti. Imasmiṃ pana buddhasāsane parisuddhasīlassa bhikkhuno aññataraṃ devanikāyaṃ patthentassa brahmacariyacetanā hīnatāya hīnaṃ nāma, tena yathāpatthite devaloke nibbattati. Parisuddhasīlassa bhikkhuno aṭṭhasamāpattinibbattanaṃ majjhimaṃ nāma, tena brahmaloke nibbattati. Parisuddhasīlassa vipassanaṃ vaḍḍhetvā arahattuppatti uttamaṃ nāma, tena visujjhatīti. Iti sakko ‘‘mahārāja, dānato sataguṇena sahassaguṇena satasahassaguṇena brahmacariyavāsova mahapphalo’’ti vaṇṇeti. Kāyāti brahmaghaṭā. Yācayogenāti yācanayuttakena yaññayuttakena vāti ubhayatthāpi dāyakassevetaṃ nāmaṃ. Tapassinoti tapanissitakā.

Imāya gāthāya brahmacariyavāsasseva mahapphalabhāvaṃ dīpetvā idāni ye atīte mahādānaṃ datvā kāmāvacaraṃ atikkamituṃ nāsakkhiṃsu, te rājāno dassento āha –

431.

‘‘Dudīpo sāgaro selo, mujakindo bhagīraso;

Usindaro kassapo ca, asako ca puthujjano.

432.

‘‘Ete caññe ca rājāno, khattiyā brāhmaṇā bahū;

Puthuyaññaṃ yajitvāna, petattaṃ nātivattisu’’nti.

Tassattho – mahārāja, pubbe bārāṇasiyaṃ dudīpo nāma rājā dānaṃ datvā maraṇacakkena chinno kāmāvacareyeva nibbatti. Tathā sāgarādayo aṭṭhāti ete ca aññe ca bahū rājāno ceva khattiyā brāhmaṇā ca puthuyaññaṃ yajitvāna anekappakāraṃ dānaṃ datvā kāmāvacarabhūmisaṅkhātaṃ petattaṃ nātivattiṃsūti attho. Kāmāvacaradevatā hi rūpādino kilesavatthussa kāraṇā paraṃ paccāsīsanato kapaṇatāya ‘‘petā’’ti vuccanti. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Ye adutiyā na ramanti ekikā, vivekajaṃ ye na labhanti pītiṃ;

Kiñcāpi te indasamānabhogā, te ve parādhīnasukhā varākā’’ti.

Evampi dānaphalato brahmacariyaphalasseva mahantabhāvaṃ dassetvā idāni brahmacariyavāsena petabhavanaṃ atikkamitvā brahmaloke nibbattatāpase dassento āha –

433.

‘‘Atha yīme avattiṃsu, anāgārā tapassino;

Sattisayo yāmahanu, somayāmo manojavo.

434.

‘‘Samuddo māgho bharato ca, isi kālapurakkhato;

Aṅgīraso kassapo ca, kisavaccho akatti cā’’ti.

Tattha avattiṃsūti kāmāvacaraṃ atikkamiṃsu. Tapassinoti sīlatapañceva samāpattitapañca nissitā. Sattisayoti yāmahanuādayo satta bhātarova sandhāyāha. Aṅgīrasādīhi catūhi saddhiṃ ekādasete avattiṃsu atikkamiṃsūti attho.

Evaṃ tāva sutavaseneva dānaphalato brahmacariyavāsasseva mahapphalataṃ vaṇṇetvā idāni attanā diṭṭhapubbaṃ āharanto āha –

435.

‘‘Uttarena nadī sīdā, gambhīrā duratikkamā;

Naḷaggivaṇṇā jotanti, sadā kañcanapabbatā.

436.

‘‘Parūḷhakacchā tagarā, rūḷhakacchā vanā nagā;

Tatrāsuṃ dasasahassā, porāṇā isayo pure.

437.

‘‘Ahaṃ seṭṭhosmi dānena, saṃyamena damena ca;

Anuttaraṃ vataṃ katvā, pakiracārī samāhite.

438.

‘‘Jātimantaṃ ajaccañca, ahaṃ ujugataṃ naraṃ;

Ativelaṃ namassissaṃ, kammabandhū hi māṇavā.

439.

‘‘Sabbe vaṇṇā adhammaṭṭhā, patanti nirayaṃ adho;

Sabbe vaṇṇā visujjhanti, caritvā dhammamuttama’’nti.

Tattha uttarenāti mahārāja, atīte uttarahimavante dvinnaṃ suvaṇṇapabbatānaṃ antare pavattā sīdā nāma nadī gambhīrā nāvāhipi duratikkamā ahosi. Kiṃ kāraṇā? Sā hi atisukhumodakā, sukhumattā udakassa antamaso morapiñcha-mattampi tattha patitaṃ naṃ saṇṭhāti, osīditvā heṭṭhātalameva gacchati. Teneva sā sīdā nāma ahosi. Te pana tassā tīresu kañcanapabbatā sadā naḷaggivaṇṇā hutvā jotanti obhāsanti. Parūḷhakacchā tagarāti tassā pana nadiyā tīre kacchā parūḷhatagarā ahesuṃ tagaragandhasugandhino. Rūḷhakacchā vanā nagāti ye tattha aññepi pabbatā, tesampi antare kacchā rūḷhavanā ahesuṃ, pupphaphalūpagarukkhasañchannāti attho. Tatrāsunti tasmiṃ evaṃ ramaṇīye bhūmibhāge dasasahassā isayo ahesuṃ. Te sabbepi abhiññāsamāpattilābhinova. Tesu bhikkhācāravelāya keci uttarakuruṃ gacchanti, keci mahājambudīpe jambuphalaṃ āharanti, keci himavanteyeva madhuraphalāphalāni āharitvā khādanti, keci jambudīpatale taṃ taṃ nagaraṃ gacchanti. Ekopi rasataṇhābhibhūto natthi, jhānasukheneva vītināmenti. Tadā eko tāpaso ākāsena bārāṇasiṃ gantvā sunivattho supāruto piṇḍāya caranto purohitassa gehadvāraṃ pāpuṇi. So tassa upasame pasīditvā antonivesanaṃ ānetvā bhojetvā katipāhaṃ paṭijagganto vissāse uppanne ‘‘bhante, tumhe kuhiṃ vasathā’’ti pucchi. ‘‘Asukaṭṭhāne nāmāvuso’’ti. ‘‘Kiṃ pana tumhe ekakova tattha vasatha, udāhu aññepi atthī’’ti? ‘‘Kiṃ vadesi, āvuso, tasmiṃ padese dasasahassā isayo vasanti, sabbeva abhiññāsamāpattilābhino’’ti. Tassa tesaṃ guṇaṃ sutvā pabbajjāya cittaṃ nami. Atha naṃ so āha – ‘‘bhante, mampi tattha netvā pabbājethā’’ti. ‘‘Āvuso, tvaṃ rājapuriso, na taṃ sakkā pabbājetu’’nti. ‘‘Tena hi, bhante, ajjāhaṃ rājānaṃ āpucchissāmi, tumhe svepi āgaccheyyāthā’’ti. So adhivāsesi.

Itaropi bhuttapātarāso rājānaṃ upasaṅkamitvā ‘‘icchāmahaṃ, deva, pabbajitu’’nti āha. ‘‘Kiṃ kāraṇā pabbajissasī’’ti? ‘‘Kāmesu dosaṃ nekkhamme ca ānisaṃsaṃ disvā’’ti. ‘‘Tena hi pabbajāhi, pabbajitopi maṃ dasseyyāsī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā attano gehaṃ gantvā puttadāraṃ anusāsitvā sabbaṃ sāpateyyaṃ dassetvā attano pabbajitaparikkhāraṃ gahetvā tāpasassa āgamanamaggaṃ olokentova nisīdi. Tāpasopi tatheva ākāsenāgantvā antonagaraṃ pavisitvā tassa gehaṃ pāvisi. So taṃ sakkaccaṃ parivisitvā ‘‘bhante, mayā kathaṃ kātabba’’nti āha. So taṃ bahinagaraṃ netvā hatthe ādāya attano ānubhāvena tattha netvā pabbājetvā punadivase taṃ tattheva ṭhapetvā bhattaṃ āharitvā datvā kasiṇaparikammaṃ ācikkhi. So katipāheneva abhiññāsamāpattiyo nibbattetvā sayameva piṇḍāya carati.

So aparabhāge ‘‘ahaṃ rañño attānaṃ dassetuṃ paṭiññaṃ adāsiṃ, dassessāmassa attāna’’nti cintetvā tāpase vanditvā ākāsena bārāṇasiṃ gantvā bhikkhaṃ caranto rājadvāraṃ pāpuṇi. Rājā taṃ disvā sañjānitvā antonivesanaṃ pavesetvā sakkāraṃ katvā ‘‘bhante, kuhiṃ vasathā’’ti pucchi. ‘‘Uttarahimavantapadese kañcanapabbatantare pavattāya sīdānadiyā tīre, mahārājā’’ti. ‘‘Kiṃ pana, bhante, ekakova tattha vasatha, udāhu aññepi atthī’’ti. ‘‘Kiṃ vadesi, mahārāja, tattha dasasahassā isayo vasanti, sabbeva abhiññāsamāpattilābhino’’ti? Rājā tesaṃ guṇaṃ sutvā sabbesaṃ bhikkhaṃ dātukāmo ahosi. Atha naṃ rājā āha – ‘‘bhante, ahaṃ tesaṃ isīnaṃ bhikkhaṃ dātukāmomhi, kiṃ karomī’’ti? ‘‘Mahārāja, te isayo jivhāviññeyyarase agiddhā, na sakkā idhānetu’’nti. ‘‘Bhante, tumhe nissāya te bhojessāmi, upāyaṃ me ācikkhathā’’ti. ‘‘Tena hi, mahārāja, sace tesaṃ dānaṃ dātukāmosi, ito nikkhamitvā sīdānadītīre vasanto tesaṃ dānaṃ dehī’’ti.

So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā sabbūpakaraṇāni gāhāpetvā caturaṅginiyā senāya saddhiṃ nikkhamitvā attano rajjasīmaṃ pāpuṇi. Atha naṃ tāpaso attano ānubhāvena saddhiṃ senāya sīdānadītīraṃ netvā nadītīre khandhāvāraṃ kārāpetvā ākāsena attano vasanaṭṭhānaṃ gantvā punadivase paccāgami. Atha naṃ rājā sakkaccaṃ bhojetvā ‘‘sve, bhante, dasasahasse isayo ādāya idheva āgacchathā’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā gantvā punadivase bhikkhācāravelāya tesaṃ isīnaṃ ārocesi ‘‘mārisā, bārāṇasirājā ‘tumhākaṃ bhikkhaṃ dassāmī’ti āgantvā sīdānadītīre nisinno sve vo nimanteti, tassānukampāya khandhāvāraṃ gantvā bhikkhaṃ gaṇhathā’’ti. Te ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā ākāsena gantvā khandhāvārassa avidūre otariṃsu. Rājā te disvā paccuggamanaṃ katvā khandhāvāraṃ pavesetvā paññattāsanesu nisīdāpetvā isigaṇaṃ paṇītenāhārena santappetvā tesaṃ iriyāpathe pasanno svātanāyapi nimantesi. Etenupāyena dasannaṃ tāpasasahassānaṃ dasavassasahassāni dānaṃ adāsi. Dadanto ca tasmiṃyeva padese nagaraṃ māpetvā sassakammaṃ kāresi. Na kho pana, mahārāja, tadā so rājā añño ahosi, atha kho ahaṃ seṭṭhosmi dānena, ahameva hi tadā dānena seṭṭho hutvā taṃ mahādānaṃ datvā imaṃ petalokaṃ atikkamitvā brahmaloke nibbattituṃ nāsakkhiṃ. Mayā dinnaṃ pana dānaṃ bhuñjitvā sabbeva te tāpasā kāmāvacaraṃ atikkamitvā brahmaloke nibbattā, imināpetaṃ veditabbaṃ ‘‘brahmacariyavāsova mahapphalo’’ti.

Evaṃ dānena attano seṭṭhabhāvaṃ pakāsetvā itarehi tīhi padehi tesaṃ isīnaṃ guṇaṃ pakāseti. Tattha saṃyamenāti sīlena. Damenāti indriyadamena. Anuttaranti etehi guṇehi nirantaraṃ uttamaṃ vataṃ samādānaṃ caritvā. Pakiracārīti gaṇaṃ pakiritvā paṭikkhipitvā pahāya ekacārike, ekībhāvaṃ gateti attho. Samāhiteti upacārappanāsamādhīhi samāhitacitte. Evarūpe ahaṃ tapassino upaṭṭhahinti dasseti. Ahaṃ ujugatanti ahaṃ, mahārāja, tesaṃ dasasahassānaṃ isīnaṃ antare kāyavaṅkādīnaṃ abhāvena ujugataṃ ekampi naraṃ hīnajacco vā hotu jātisampanno vā, jātiṃ avicāretvā tesaṃ guṇesu pasannamānaso hutvā sabbameva ativelaṃ namassissaṃ, niccakālameva namassissanti vadati. Kiṃ kāraṇā? Kammabandhū hi māṇavāti, sattā hi nāmete kammabandhū kammapaṭisaraṇā, teneva kāraṇena sabbe vaṇṇāti veditabbā.

Evañca pana vatvā ‘‘kiñcāpi, mahārāja, dānato brahmacariyameva mahapphalaṃ, dvepi panete mahāpurisavitakkāva, tasmā dvīsupi appamattova hutvā dānañca dehi, sīlañca rakkhāhī’’ti taṃ ovaditvā sakaṭṭhānameva gato. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

440.

‘‘Idaṃ vatvāna maghavā, devarājā sujampati;

Vedehamanusāsitvā, saggakāyaṃ apakkamī’’ti.

Tattha apakkamīti pakkami, sudhammādevasabhāyaṃ nisinnameva attānaṃ dassesīti attho.

Atha naṃ devagaṇā āhaṃsu ‘‘mahārāja, nanu na paññāyittha, kuhiṃ gatatthā’’ti? ‘‘Mārisā mithilāyaṃ nimirañño ekā kaṅkhā uppajji, tassa pañhaṃ kathetvā taṃ rājānaṃ nikkaṅkhaṃ katvā āgatomhī’’ti vatvā puna taṃ kāraṇaṃ gāthāya kathetuṃ āha –

441.

‘‘Imaṃ bhonto nisāmetha, yāvantettha samāgatā;

Dhammikānaṃ manussānaṃ, vaṇṇaṃ uccāvacaṃ bahuṃ.

442.

‘‘Yathā ayaṃ nimirājā, paṇḍito kusalatthiko;

Rājā sabbavidehānaṃ, adā dānaṃ arindamo.

443.

‘‘Tassa taṃ dadato dānaṃ, saṅkappo udapajjatha;

Dānaṃ vā brahmacariyaṃ vā, katamaṃ su mahapphala’’nti.

Tattha imanti dhammikānaṃ kalyāṇadhammānaṃ manussānaṃ mayā vuccamānaṃ sīlavasena uccaṃ dānavasena avacaṃ bahuṃ imaṃ vaṇṇaṃ nisāmetha suṇāthāti attho. Yathā ayanti ayaṃ nimirājā yathā ativiya paṇḍitoti.

Iti so aparihāpetvā rañño vaṇṇaṃ kathesi. Taṃ sutvā devasaṅghā rājānaṃ daṭṭhukāmā hutvā ‘‘amhākaṃ nimirājā ācariyo, tassovāde ṭhatvā taṃ nissāya amhehi ayaṃ dibbasampatti laddhā, mayaṃ daṭṭhukāmamhā, taṃ pakkosāpehi, mahārājā’’ti vadiṃsu. Sakko ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā mātaliṃ pakkosāpetvā ‘‘samma mātali, vejayantarathaṃ yojetvā mithilaṃ gantvā nimirājānaṃ dibbayāne āropetvā ānehī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā rathaṃ yojetvā pāyāsi. Sakkassa pana devehi saddhiṃ kathentassa mātaliṃ āṇāpentassa ca rathaṃ yojentassa ca manussagaṇanāya māso atikkanto. Iti nimirañño puṇṇamāyaṃ uposathikassa pācīnasīhapañjaraṃ vivaritvā mahātale nisīditvā amaccagaṇaparivutassa sīlaṃ paccavekkhantassa pācīnalokadhātuto uggacchantena candamaṇḍalena saddhiṃyeva so ratho paññāyati. Manussā bhuttasāyamāsā gharadvāresu nisīditvā sukhakathaṃ kathentā ‘‘ajja dve candā uggatā’’ti āhaṃsu. Atha nesaṃ sallapantānaññeva ratho pākaṭo ahosi. Mahājano ‘‘nāyaṃ, cando, ratho’’ti vatvā anukkamena sindhavasahassayutte mātalisaṅgāhake vejayantarathe ca pākaṭe jāte ‘‘kassa nu kho idaṃ dibbayānaṃ āgacchatī’’ti cintetvā ‘‘na kassaci aññassa, amhākaṃ rājā dhammiko, sakkena vejayantaratho pesito bhavissati, amhākaṃ raññova anucchaviko’’ti tuṭṭhappahaṭṭho gāthamāha –

444.

‘‘Abbhuto vata lokasmiṃ, uppajji lomahaṃsano;

Dibbo ratho pāturahu, vedehassa yasassino’’ti.

Tattha abbhutoti abhūtapubbo. Acchariyoti te vimhayavasenevamāhaṃsu.

Tassa pana mahājanassa evaṃ kathentasseva mātali vātavegena āgantvā rathaṃ nivattetvā sīhapañjaraummāre pacchābhāgena ṭhapetvā ārohaṇasajjaṃ katvā ārohaṇatthāya rājānaṃ nimantesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

445.

‘‘Devaputto mahiddhiko, mātali devasārathi;

Nimantayittha rājānaṃ, vedehaṃ mithilaggahaṃ.

446.

‘‘Ehimaṃ rathamāruyha, rājaseṭṭha disampati;

Devā dassanakāmā te, tāvatiṃsā saindakā;

Saramānā hi te devā, sudhammāyaṃ samacchare’’ti.

Tattha mithilaggahanti mithilāyaṃ patiṭṭhitagehaṃ, catūhi vā saṅgahavatthūhi mithilāyaṃ saṅgāhakaṃ. Samacchareti taveva guṇakathaṃ kathentā nisinnāti.

Taṃ sutvā rājā ‘‘adiṭṭhapubbaṃ devalokañca passissāmi, mātalissa ca me saṅgaho kato bhavissati, gacchissāmī’’ti cintetvā antepurañca mahājanañca āmantetvā ‘‘ahaṃ nacirasseva āgamissāmi, tumhe appamattā dānādīni puññāni karothā’’ti vatvā rathaṃ abhiruhi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

447.

‘‘Tato rājā taramāno, vedeho mithilaggaho;

Āsanā vuṭṭhahitvāna, pamukho rathamāruhi.

448.

‘‘Abhirūḷhaṃ rathaṃ dibbaṃ, mātali etadabravi;

Kena taṃ nemi maggena, rājaseṭṭha disampati;

Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’ti.

Tattha pamukhoti uttamo, abhimukho vā, mahājanassa piṭṭhiṃ datvā ārūḷhoti attho. Yena vāti yena maggena gantvā yattha pāpakammantā vasanti, taṃ ṭhānaṃ sakkā daṭṭhuṃ, yena vā gantvā ye puññakammā narā vasanti, tesaṃ ṭhānaṃ sakkā daṭṭhuṃ, etesu dvīsu kena maggena taṃ nemi. Idaṃ so sakkena anāṇattopi attano dūtavisesadassanatthaṃ āha.

Atha naṃ rājā ‘‘mayā dve ṭhānāni adiṭṭhapubbāni, dvepi passissāmī’’ti cintetvā āha –

449.

‘‘Ubhayeneva maṃ nehi, mātali devasārathi;

Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’ti.

Tato mātali ‘‘dvepi ekapahāreneva na sakkā dassetuṃ, pucchissāmi na’’nti pucchanto puna gāthamāha –

450.

‘‘Kena taṃ paṭhamaṃ nemi, rājaseṭṭha disampati;

Yena vā pāpakammantā, puññakammā ca ye narā’’ti.

Nirayakaṇḍaṃ

Tato rājā ‘‘ahaṃ avassaṃ devalokaṃ gamissāmi, nirayaṃ tāva passissāmī’’ti cintetvā anantaraṃ gāthamāha –

451.

‘‘Niraye tāva passāmi, āvāse pāpakamminaṃ;

Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gatī’’ti.

Tattha yā gatīti yā etesaṃ nibbatti, tañca passāmīti.

Athassa vetaraṇiṃ nadiṃ tāva dassesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

452.

‘‘Dassesi mātali rañño, duggaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ;

Kuthitaṃ khārasaṃyuttaṃ, tattaṃ aggisikhūpama’’nti.

Tattha vetaraṇinti bhikkhave, mātali rañño kathaṃ sutvā nirayābhimukhaṃ rathaṃ pesetvā kammapaccaye utunā samuṭṭhitaṃ vetaraṇiṃ nadiṃ tāva dassesi. Tattha nirayapālā jalitāni asisattitomarabhindivālamuggarādīni āvudhāni gahetvā nerayikasatte paharanti vijjhanti viheṭhenti. Te taṃ dukkhaṃ asahantā vetaraṇiyaṃ patanti. Sā upari bhindivālappamāṇāhi sakaṇṭakāhi vettalatāhi sañchannā. Te tattha bahūni vassasahassāni pacciṃsu. Tesu pajjalantesu khuradhārātikhiṇesu kaṇṭakesu khaṇḍākhaṇḍikā honti. Tesaṃ heṭṭhā tālakkhandhappamāṇāni pajjalitaayasūlāni uṭṭhahanti. Nerayikasattā bahuṃ addhānaṃ vītināmetvā vettalatāhi gaḷitvā sūlesu patitvā viddhasarīrā sūlesu āvuṇitamacchā viya ciraṃ paccanti. Tāni sūlānipi pajjalanti, nerayikasattāpi pajjalanti. Sūlānaṃ heṭṭhā udakapiṭṭhe jalitāni khuradhārāsadisāni tikhiṇāni ayopokkharapattāni honti. Te sūlehi gaḷitvā ayapokkharapattesu patitvā ciraṃ dukkhavedanaṃ anubhavanti. Tato khārodake patanti, udakaṃ pajjalati, nerayikasattāpi pajjalanti, dhūmopi uṭṭhahati. Udakassa pana heṭṭhā nadītalaṃ khuradhārāhi sañchannaṃ. Te ‘‘heṭṭhā nu kho kīdisa’’nti udake nimujjitvā khuradhārāsu khaṇḍākhaṇḍikā honti. Te taṃ mahādukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā mahantaṃ bheravaṃ viravantā vicaranti. Kadāci anusotaṃ vuyhanti, kadāci paṭisotaṃ. Atha ne tīre ṭhitā nirayapālā ususattitomarādīni ukkhipitvā macche viya vijjhanti. Te dukkhavedanāppattā mahāviravaṃ ravanti. Atha ne pajjalitehi ayabaḷisehi uddharitvā parikaḍḍhitvā pajjalitaayapathaviyaṃ nipajjāpetvā tesaṃ mukhe tattaṃ ayoguḷhaṃ pakkhipanti.

Iti nimirājā vetaraṇiyaṃ mahādukkhapīḷite nerayikasatte disvā bhītatasito saṅkampitahadayo hutvā ‘‘kiṃ nāmete sattā pāpakammaṃ akaṃsū’’ti mātaliṃ pucchi. Sopissa byākāsi. Tamatthaṃ pakāsento āha –

453.

‘‘Nimī have mātalimajjhabhāsatha, disvā janaṃ patamānaṃ vidugge;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vetaraṇiṃ patanti.

454.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

455.

‘‘Ye dubbale balavantā jīvaloke, hiṃ santi rosenti supāpadhammā;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vetaraṇiṃ patantī’’ti.

Tattha vindatīti ahaṃ attano anissaro hutvā bhayasantako viya jāto. Disvāti patamānaṃ disvā. Jānanti bhikkhave, so mātali sayaṃ jānanto tassa ajānato akkhāsi. Dubbaleti sarīrabalabhogabalaāṇābalavirahite. Balavantāti tehi balehi samannāgatā. Hiṃsantīti pāṇippahārādīhi kilamenti. Rosentīti nānappakārehi akkosavatthūhi akkosanti ghaṭenti. Pasavetvāti janetvā, katvāti attho.

Evaṃ mātali tassa pañhaṃ byākaritvā raññā vetaraṇiniraye diṭṭhe taṃ padesaṃ antaradhāpetvā purato rathaṃ pesetvā sunakhādīhi khādanaṭṭhānaṃ dassetvā taṃ disvā bhītena raññā pañhaṃ puṭṭho byākāsi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

456.

‘‘Sāmā ca soṇā sabalā ca gijjhā, kākolasaṅghā adanti bheravā;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kiṃmakaṃsu pāpaṃ, yeme jane kākolasaṅghā adanti.

457.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

458.

‘‘Ye kecime maccharino kadariyā, paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṃ;

Hiṃ santi rosenti supāpadhammā, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme jane kākolasaṅghā adantī’’ti.

Ito paresu pañhesu ceva byākaraṇesu ca eseva nayo. Tattha sāmāti rattavaṇṇā. Soṇāti sunakhā. Sabalā cāti kabaravaṇṇā ca, setakāḷapītalohitavaṇṇā cāti evaṃ pañcavaṇṇasunakhe dasseti. Te kira mahāhatthippamāṇā jalitaayapathaviyaṃ nerayikasatte mige viya anubandhitvā piṇḍikamaṃsesu ḍaṃsitvā tesaṃ tigāvutappamāṇaṃ sarīraṃ jalitaayapathaviyaṃ pātetvā mahāravaṃ ravantānaṃ dvīhi purimapādehi uraṃ akkamitvā aṭṭhimeva sesetvā maṃsaṃ luñcitvā khādanti. Gijjhāti mahābhaṇḍasakaṭappamāṇā lohatuṇḍā gijjhā. Ete tesaṃ kaṇayasadisehi tuṇḍehi aṭṭhīni bhinditvā aṭṭhimiñjaṃ khādanti. Kākolasaṅghāti lohatuṇḍakākagaṇā. Te ativiya bhayānakā diṭṭhe diṭṭhe khādanti. Yeme janeti ye ime nerayikasatte kākolasaṅghā khādanti, ime nu maccā kiṃ nāma pāpaṃ akaṃsūti pucchi. Maccharinoti aññesaṃ adāyakā. Kadariyāti pare dentepi paṭisedhakā thaddhamaccharino. Samaṇabrāhmaṇānanti samitabāhitapāpānaṃ.

459.

‘‘Sajotibhūtā pathaviṃ kamanti, tattehi khandhehi ca pothayanti;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā khandhahatā sayanti.

460.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

461.

‘‘Ye jīvalokasmi supāpadhammino, narañca nāriñca apāpadhammaṃ;

Hiṃ santi rosenti supāpadhammā, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme janā khandhahatā sayantī’’ti.

Tattha sajotibhūtāti pajjalitasarīrā. Pathavinti pajjalitaṃ navayojanabahalaṃ ayapathaviṃ. Kamantīti akkamanti. Khandhehi ca pothayantīti nirayapālā anubandhitvā tālappamāṇehi jalitaayakkhandhehi jaṅghādīsu paharitvā pātetvā teheva khandhehi pothayanti, cuṇṇavicuṇṇaṃ karonti. Supāpadhamminoti attanā suṭṭhu pāpadhammā hutvā. Apāpadhammanti sīlācārādisampannaṃ, niraparādhaṃ vā.

462.

‘‘Aṅgārakāsuṃ apare phuṇanti, narā rudantā paridaḍḍhagattā;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kiṃ makaṃsu pāpaṃ, yeme janā aṅgārakāsuṃ phuṇanti.

463.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

464.

‘‘Ye keci pūgāya dhanassa hetu, sakkhiṃ karitvā iṇaṃ jāpayanti;

Te jāpayitvā janataṃ janinda, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme janā aṅgārakāsuṃ phuṇantī’’ti.

Tattha aṅgārakāsunti samma mātali, ke nāmete apare vajaṃ apavisantiyo gāvo viya samparivāretvā nirayapālehi jalitaayaguḷehi pothiyamānā aṅgārakāsuṃ patanti. Tatra ca nesaṃ yāva kaṭippamāṇā nimuggānaṃ mahatīhi ayapacchīhi ādāya upariaṅgāre okiranti, atha ne aṅgāre sampaṭicchituṃ asakkontā rodantā daḍḍhagattā phuṇanti vidhunanti, kammabalena vā attano sīse aṅgāre phuṇanti okirantīti attho. Pūgāya dhanassāti okāse sati dānaṃ vā dassāma, pūjaṃ vā pavattessāma, vihāraṃ vā karissāmāti saṃkaḍḍhitvā ṭhapitassa pūgasantakassa dhanassa hetu. Jāpayantīti taṃ dhanaṃ yathāruci khāditvā gaṇajeṭṭhakānaṃ lañjaṃ datvā ‘‘asukaṭṭhāne ettakaṃ vayakaraṇaṃ gataṃ, asukaṭṭhāne amhehi ettakaṃ dinna’’nti kūṭasakkhiṃ karitvā taṃ iṇaṃ jāpayanti vināsenti.

465.

‘‘Sajotibhūtā jalitā padittā, padissati mahatī lohakumbhī;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patanti.

466.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

467.

‘‘Ye sīlavantaṃ samaṇaṃ brāhmaṇaṃ vā, hiṃsanti rosenti supāpadhammā;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā lohakumbhiṃ patantī’’ti.

Tattha padittātiādittā. Mahatīti pabbatappamāṇā kappena saṇṭhitaloharasena sampuṇṇā. Avaṃsirāti bhayānakehi nirayapālehi uddhaṃpāde adhosire katvā khipiyamānā taṃ lohakumbhiṃ patanti. Sīlavantanti sīlaācāraguṇasampannaṃ.

468.

‘‘Luñcanti gīvaṃ atha veṭhayitvā, uṇhodakasmiṃ pakiledayitvā;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā luttasirā sayanti.

469.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

470.

‘‘Ye jīvalokasmi supāpadhammino, pakkhī gahetvāna viheṭhayanti te;

Viheṭhayitvā sakuṇaṃ janinda, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme janā luttasirā saya’’nti.

Tattha luñcantīti uppāṭenti. Atha veṭhayitvāti jalitalohayottehi adhomukhaṃ veṭhayitvā. Uṇhodakasminti kappena saṇṭhitalohaudakasmiṃ. Pakiledayitvāti temetvā khipitvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – samma mātali, yesaṃ ime nirayapālā jalitalohayottehi gīvaṃ veṭhetvā tigāvutappamāṇaṃ sarīraṃ onāmetvā taṃ gīvaṃ samparivattakaṃ luñcitvā jalitaayadaṇḍehi ādāya ekasmiṃ jalitaloharase pakkhipitvā tuṭṭhahaṭṭhā honti, tāya ca gīvāya luñcitāya puna sīsena saddhiṃ gīvā uppajjatiyeva. Kiṃ nāmete kammaṃ kariṃsu? Ete hi me disvā bhayaṃ uppajjatīti. Pakkhī gahetvāna viheṭhayantīti mahārāja, ye jīvalokasmiṃ sakuṇe gahetvā pakkhe luñcitvā gīvaṃ veṭhetvā jīvitakkhayaṃ pāpetvā khādanti vā vikkiṇanti vā, te ime luttasirā sayantīti.

471.

‘‘Pahūtatoyā anigādhakūlā, nadī ayaṃ sandati suppatitthā;

Ghammābhitattā manujā pivanti, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni.

472.

‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pāni.

473.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

474.

‘‘Ye suddhadhaññaṃ palāsena missaṃ, asuddhakammā kayino dadanti;

Ghammābhitattāna pipāsitānaṃ, pītañca tesaṃ bhusa hoti pānī’’ti.

Tattha anigādhakūlāti agambhīratīrā. Suppatitthāti sobhanehi titthehi upetā. Bhusa hotīti vīhibhusaṃ sampajjati. Pānīti pānīyaṃ. Tasmiṃ kira padese pahūtasalilā ramaṇīyā nadī sandati, nerayikasattā aggisantāpena tattā pipāsaṃ sandhāretuṃ asakkontā bāhā paggayha jalitalohapathaviṃ maddantā taṃ nadiṃ otaranti, taṅkhaṇaññeva tīrā pajjalanti, pānīyaṃ bhusapalāsabhāvaṃ āpajjitvā pajjalati. Te pipāsaṃ sandhāretuṃ asakkontā taṃ jalitaṃ bhusapalāsaṃ khādanti. Taṃ tesaṃ sakalasarīraṃ jhāpetvā adhobhāgena nikkhamati. Te taṃ dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontā bāhā paggayha kandanti. Suddhadhaññanti vīhiādisattavidhaṃ parisuddhadhaññaṃ. Palāsena missanti palāsena vā bhusena vā vālukāmattikādīhi vā missakaṃ katvā. Asuddhakammāti kiliṭṭhakāyavacīmanokammā. Kayinoti ‘‘suddhadhaññaṃ dassāmī’’ti kayikassa hatthato mūlaṃ gahetvā tathārūpaṃ asuddhadhaññaṃ dadanti.

475.

‘‘Usūhi sattīhi ca tomarehi, dubhayāni passāni tudanti kandataṃ;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā sattihatā sayanti.

476.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

477.

‘‘Ye jīvalokasmiṃ asādhukammino, adinnamādāya karonti jīvikaṃ;

Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ, ajeḷakañcāpi pasuṃ mahiṃsaṃ;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā sattihatā sayantī’’ti.

Tattha dubhayānīti ubhayāni. Tudantīti vijjhanti. Kandatanti kandantānaṃ. Pharusā nirayapālā araññe luddā migaṃ viya samparivāretvā usuādīhi nānāvudhehi dve passāni tudanti, sarīraṃ chiddāvachiddaṃ purāṇapaṇṇaṃ viya khāyati. Adinnamādāyātiparasantakaṃ saviññāṇakāviññāṇakaṃ sandhicchedādīhi ceva vañcanāya ca gahetvā jīvikaṃ kappenti.

478.

‘‘Gīvāya baddhā kissa ime puneke, aññe vikantā bilakatā sayanti;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā bilakatā sayanti.

479.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

480.

‘‘Orabbhikā sūkarikā ca macchikā, pasuṃ mahiṃsañca ajeḷakañca;

Hantvāna sūnesu pasārayiṃsu, te luddakammā pasavetva pāpaṃ;

Teme janā bilakatā sayantī’’ti.

Tattha gīvāya baddhāti mahantehi jalitalohayottehi gīvāya bandhitvā ākaḍḍhitvā ayapathaviyaṃ pātetvā nānāvudhehi koṭṭiyamāne disvā pucchi. Aññe vikantāti aññe pana khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinnā. Bilakatāti jalitesu ayaphalakesu ṭhapetvā maṃsaṃ viya potthaniyā koṭṭetvā puñjakatā hutvā sayanti. Macchikāti macchaghātakā. Pasunti gāviṃ. Sūnesu pasārayiṃsūti maṃsaṃ vikkiṇitvā jīvikakappanatthaṃ sūnāpaṇesu ṭhapesuṃ.

481.

‘‘Rahado ayaṃ muttakarīsapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;

Khudāparetā manujā adanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;

Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;

Yeme janā muttakarīsabhakkhā.

482.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsi jānato.

483.

‘‘Ye kecime kāraṇikā virosakā, paresaṃ hiṃsāya sadā niviṭṭhā;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, mittadduno mīḷhamadanti bālā’’ti;

Tattha khudāparetā manujā adantīti ete nerayikā sattā chātakena phuṭṭhā khudaṃ sahituṃ asakkontā pakkuthitaṃ dhūmāyantaṃ pajjalantaṃ kappena saṇṭhitaṃ purāṇamīḷhaṃ piṇḍaṃ piṇḍaṃ katvā adanti khādanti. Kāraṇikāti kāraṇakārakā. Virosakāti mittasuhajjānampi viheṭhakā. Mittaddunoti ye tesaññeva gehe khāditvā bhuñjitvā paññattāsane nisīditvā sayitvā puna māsakahāpaṇaṃ nāma āharāpenti, lañjaṃ gaṇhanti, te mittadūsakā bālā evarūpaṃ mīḷhaṃ khādanti, mahārājāti.

484.

‘‘Rahado ayaṃ lohitapubbapūro, duggandharūpo asuci pūti vāti;

Ghammābhitattā manujā pivanti, bhayañhi maṃ vindati sūta disvā;

Pucchāmi taṃ mātali devasārathi, ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ;

Yeme janā lohitapubbabhakkhā.

485.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

486.

‘‘Ye mātaraṃ vā pitaraṃ vā jīvaloke, pārājikā arahante hananti;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā lohitapubbabhakkhā’’ti.

Tattha ghammābhitattāti santāpena pīḷitā. Pārājikāti parājitā jarājiṇṇe mātāpitaro ghātetvā gihibhāveyeva pārājikaṃ pattā. Arahanteti pūjāvisesassa anucchavike. Hanantīti dukkarakārake mātāpitaro mārenti. Apica ‘‘arahante’’ti padena buddhasāvakepi saṅgaṇhāti.

Aparasmimpi ussadaniraye nirayapālā nerayikānaṃ tālappamāṇena jalitaayabaḷisena jivhaṃ vijjhitvā ākaḍḍhitvā te satte jalitaayapathaviyaṃ pātetvā usabhacammaṃ viya pattharitvā saṅkusatena hananti. Te thale khittamacchā viya phandanti, tañca dukkhaṃ sahituṃ asakkontā rodantā paridevantā mukhena kheḷaṃ muñcanti. Tasmiṃ rājā mātalinā dassite āha –

487.

‘‘Jivha ca passa baḷisena viddhaṃ, vihataṃ yathā saṅkusatena cammaṃ;

Phandanti macchāva thalamhi khittā, muñcanti kheḷaṃ rudamānā kimete.

488.

‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā vaṅkaghastā sayantī’’ti.

489.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

490.

‘‘Ye keci sandhānagatā manussā, agghena agghaṃ kayaṃ hāpayanti;

Kūṭena kūṭaṃ dhanalobhahetu, channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāya.

491.

‘‘Na hi kūṭakārissa bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā vaṅkaghastā sayantī’’ti.

Tattha kimeteti kiṃkāraṇā ete. Vaṅkaghastāti gilitabaḷisā. Sandhānagatāti sandhānaṃ mariyādaṃ gatā, agghāpanakaṭṭhāne ṭhitāti attho. Agghena agghanti taṃ taṃ agghaṃ lañjaṃ gahetvā hatthiassādīnaṃ vā jātarūparajatādīnaṃ vā tesaṃ tesaṃ saviññāṇakāviññāṇakānaṃ agghaṃ hāpenti. Kayanti taṃ hāpentā kāyikānaṃ kayaṃ hāpenti, sate dātabbe paṇṇāsaṃ dāpenti, itaraṃ tehi saddhiṃ vibhajitvā gaṇhanti. Kūṭena kūṭanti tulākūṭādīsu taṃ taṃ kūṭaṃ. Dhanalobhahetūti dhanalobhena etaṃ kūṭakammaṃ karonti. Channaṃ yathā vāricaraṃ vadhāyāti taṃ pana kammaṃ karontāpi madhuravācāya tathā katabhāvaṃ paṭicchannaṃ katvā yathā vāricaraṃ macchaṃ vadhāya upagacchantā baḷisaṃ āmisena paṭicchannaṃ katvā taṃ vadhenti, evaṃ paṭicchannaṃ katvā taṃ kammaṃ karonti. Na hi kūṭakārissāti paṭicchannaṃ mama kammaṃ, na taṃ koci jānātīti maññamānassa hi kūṭakārissa tāṇā nāma na honti. So tehi kammehi purakkhato patiṭṭhaṃ na labhati.

492.

‘‘Nārī imā samparibhinnagattā, paggayha kandanti bhuje dujaccā;

Sammakkhitā lohitapubbalittā, gāvo yathā āghātane vikantā;

Tā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā, khandhātivattanti sajotibhūtā.

493.

‘‘Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Imā nu nāriyo kimakaṃsu pāpaṃ, yā bhūmibhāgasmiṃ sadā nikhātā;

Khandhātivattanti sajotibhūtā.

494.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

495.

‘‘Kolitthiyāyo idha jīvaloke, asuddhakammā asataṃ acāruṃ;

Tā dittarūpā pati vippahāya, aññaṃ acāruṃ ratikhiḍḍahetu;

Tā jīvalokasmiṃ ramāpayitvā, khandhātivattanti sajotibhūtā’’ti.

Tattha nārīti itthiyo. Samparibhinnagattāti suṭṭhu samantato bhinnasarīrā. Dujaccāti dujjātikā virūpā jegucchā. Āghātaneti gāvaghātaṭṭhāne. Vikantāti chinnasīsā gāvo viya pubbalohitalittā hutvā. Sadā nikhātāti niccaṃ jalitaayapathaviyaṃ kaṭimattaṃ pavesetvā nikhaṇitvā ṭhapitā viya ṭhitā. Khandhātivattantīti samma mātali, tā nāriyo ete pabbatakkhandhā atikkamanti. Tāsaṃ kira evaṃ kaṭippamāṇaṃ pavisitvā ṭhitakāle puratthimāya disāya jalitaayapabbato samuṭṭhahitvā asani viya viravanto āgantvā sarīraṃ saṇhakaraṇī viya pisanto gacchati. Tasmiṃ ativattitvā pacchimapasse ṭhite puna ca tāsaṃ sarīraṃ pātu bhavati. Tā dukkhaṃ adhivāsetuṃ asakkontiyo bāhā paggayha kandanti. Sesadisāsu vuṭṭhitesu jalitapabbatesupi eseva nayo. Dve pabbatā samuṭṭhāya ucchughaṭikaṃ viya pīḷenti, lohitaṃ pakkuthitaṃ sandati. Kadāci tayo pabbatā samuṭṭhāya pīḷenti. Kadāci cattāro pabbatā samuṭṭhāya tāsaṃ sarīraṃ pīḷenti. Tenāha ‘‘khandhātivattantī’’ti.

Kolitthiyāyoti kule patiṭṭhitā kuladhītaro. Asataṃ acārunti asaññatakammaṃ kariṃsu. Dittarūpāti saṭharūpā dhuttajātikā hutvā. Pati vippahāyāti attano patiṃ pajahitvā. Acārunti agamaṃsu. Ratikhiḍḍahetūti kāmaratihetu ceva khiḍḍāhetu ca. Ramāpayitvāti parapurisehi saddhiṃ attano cittaṃ ramāpayitvā idha upapannā. Atha tāsaṃ sarīraṃ ime khandhātivattanti sajotibhūtāti.

496.

‘‘Pāde gahetvā kissa ime puneke, avaṃsirā narake pātayanti;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā avaṃsirā narake pātayanti.

497.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

498.

‘‘Ye jīvalokasmiṃ asādhukammino, parassa dārāni atikkamanti;

Te tādisā uttamabhaṇḍathenā, teme janā avaṃsirā narake pātayanti.

499.

‘‘Te vassapūgāni bahūni tattha, nirayesu dukkhaṃ vedanaṃ vedayanti;

Na hi pāpakārissa bhavanti tāṇā, sakehi kammehi purakkhatassa;

Te luddakammā pasavetva pāpaṃ, teme janā avaṃsirā narake pātayantī’’ti.

Tattha naraketi jalitaaṅgārapuṇṇe mahāāvāṭe. Te kira vajaṃ apavisantiyo gāvo viya nirayapālehi nānāvudhāni gahetvā vijjhiyamānā pothiyamānā yadā taṃ narakaṃ upagacchanti, atha te nirayapālā uddhaṃpāde katvā tattha pātayanti khipanti. Evaṃ te pātiyamāne disvā pucchanto evamāha. Uttamabhaṇḍathenāti manussehi piyāyitassa varabhaṇḍassa thenakā.

Evañca pana vatvā mātalisaṅgāhako taṃ nirayaṃ antaradhāpetvā rathaṃ purato pesetvā micchādiṭṭhikānaṃ paccanaṭṭhānaṃ nirayaṃ dassesi. Tena puṭṭho cassa viyākāsi.

500.

‘‘Uccāvacāme vividhā upakkamā, nirayesu dissanti sughorarūpā;

Bhayañhi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu pāpaṃ, yeme janā adhimattā dukkhā tibbā;

Kharā kaṭukā vedanā vedayanti.

501.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ pāpakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

502.

‘‘Ye jīvalokasmiṃ supāpadiṭṭhino, vissāsakammāni karonti mohā;

Parañca diṭṭhīsu samādapenti, te pāpadiṭṭhiṃ pasavetva pāpaṃ;

Teme janā adhimattā dukkhā tibbā, kharā kaṭukā vedanā vedayantī’’ti.

Tattha uccāvacāmeti uccā avacā ime, khuddakā ca mahantā cāti attho. Upakkamāti kāraṇappayogā. Supāpadiṭṭhinoti ‘‘natthi dinna’’ntiādikāya dasavatthukāya micchādiṭṭhiyā suṭṭhu pāpadiṭṭhino. Vissāsakammānīti tāya diṭṭhiyā vissāsena tannissitā hutvā nānāvidhāni pāpakammāni karonti. Temeti te ime janā evarūpaṃ dukkhaṃ anubhavanti.

Iti rañño micchādiṭṭhikānaṃ paccananirayaṃ ācikkhi. Devalokepi devagaṇā rañño āgamanamaggaṃ olokayamānā sudhammāyaṃ devasabhāyaṃ nisīdiṃsuyeva. Sakkopi ‘‘kiṃ nu kho, mātali, cirāyatī’’ti upadhārento taṃ kāraṇaṃ ñatvā ‘‘mātali, attano dūtavisesaṃ dassetuṃ ‘mahārāja, asukakammaṃ katvā asukaniraye nāma paccantī’ti niraye dassento vicarati, nimirañño pana appameva āyu khīyetha, nirayadassanaṃ nāssa pariyantaṃ gaccheyyā’’ti ekaṃ mahājavaṃ devaputtaṃ pesesi ‘‘tvaṃ ‘sīghaṃ rājānaṃ gahetvā āgacchatū’ti mātalissa vadehī’’ti. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā javena gantvā ārocesi. Mātali, tassa vacanaṃ sutvā ‘‘na sakkā cirāyitu’’nti rañño ekapahāreneva catūsu disāsu bahū niraye dassetvā gāthamāha –

503.

‘‘Viditāni te mahārāja, āvāsaṃ pāpakamminaṃ;

Ṭhānāni luddakammānaṃ, dussīlānañca yā gati;

Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike’’ti.

Tassattho – mahārāja, imaṃ pāpakammīnaṃ sattānaṃ āvāsaṃ disvā luddakammānañca ṭhānāni tayā viditāni. Dussīlānañca yā gati nibbatti, sāpi te viditā. Idāni devarājassa santike dibbasampattiṃ dassanatthaṃ uyyāhi gacchāhi, mahārājāti.

Nirayakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Saggakaṇḍaṃ

Evañca pana vatvā mātali devalokābhimukhaṃ rathaṃ pesesi. Rājā devalokaṃ gacchanto dvādasayojanikaṃ maṇimayaṃ pañcathūpikaṃ sabbālaṅkārapaṭimaṇḍitaṃ uyyānapokkharaṇisampannaṃ kapparukkhaparivutaṃ bīraṇiyā devadhītāya ākāsaṭṭhakavimānaṃ disvā, tañca devadhītaraṃ antokūṭāgāre sayanapiṭṭhe nisinnaṃ accharāsahassaparivutaṃ maṇisīhapañjaraṃ vivaritvā olokentiṃ disvā mātaliṃ pucchanto gāthamāha. Itaropissa byākāsi.

504.

‘‘Pañcathūpaṃ dissatidaṃ vimānaṃ, mālāpiḷandhā sayanassa majjhe;

Tatthacchati nārī mahānubhāvā, uccāvacaṃ iddhi vikubbamānā.

505.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu nārī kimakāsi sādhuṃ, yā modati saggapattā vimāne.

506.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

507.

‘‘Yadi te sutā bīraṇī jīvaloke, āmāyadāsī ahu brāhmaṇassa;

Sā pattakālaṃ atithiṃ viditvā, mātāva puttaṃ sakimābhinandī;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, sā vimānasmi modatī’’ti.

Tattha pañcathūpanti pañcahi kūṭāgārehi samannāgataṃ. Mālāpiḷandhāti mālādīhi sabbābharaṇehi paṭimaṇḍitāti attho. Tatthacchatīti tasmiṃ vimāne acchati. Uccāvacaṃ iddhi vikubbamānāti nānappakāraṃ deviddhiṃ dassayamānā. Disvāti etaṃ disvā ṭhitaṃ maṃ vitti vindati paṭilabhati, vittisantako viya homi tuṭṭhiyā atibhūtattāti attho. Āmāyadāsīti gehadāsiyā kucchimhi jātadāsī. Ahu brāhmaṇassāti sā kira kassapadasabalassa kāle ekassa brāhmaṇassa dāsī ahosi. Sā pattakālanti tena brāhmaṇena aṭṭha salākabhattāni saṅghassa pariccattāni ahesuṃ. So gehaṃ gantvā ‘‘sve paṭṭhāya ekekassa bhikkhussa ekekaṃ kahāpaṇagghanakaṃ katvā aṭṭha salākabhattāni sampādeyyāsī’’ti brāhmaṇiṃ āha. Sā ‘‘sāmi, bhikkhu nāma dhutto, nāhaṃ sakkhissāmī’’ti paṭikkhipi. Dhītaropissa paṭikkhipiṃsu. So dāsiṃ ‘‘sakkhissasi ammā’’ti āha. Sā ‘‘sakkhissāmi ayyā’’ti sampaṭicchitvā sakkaccaṃ yāgukhajjakabhattādīni sampādetvā salākaṃ labhitvā āgataṃ pattakālaṃ atithiṃ viditvā haritagomayupalitte katapupphupahāre supaññattāsane nisīdāpetvā yathā nāma vippavāsā āgataṃ puttaṃ mātā sakiṃ abhinandati, tathā niccakālaṃ abhinandati, sakkaccaṃ parivisati, attano santakampi kiñci deti. Saṃyamā saṃvibhāgā cāti sā sīlavatī ahosi cāgavatī ca, tasmā tena sīlena ceva cāgena ca imasmiṃ vimāne modati. Atha vā saṃyamāti indriyadamanā.

Evañca pana vatvā mātali purato rathaṃ pesetvā soṇadinnadevaputtassa satta kanakavimānāni dassesi. So tāni ca tassa ca sirisampattiṃ disvā tena katakammaṃ pucchi. Itaropissa byākāsi.

508.

‘‘Daddallamānā ābhenti, vimānā satta nimmitā;

Tattha yakkho mahiddhiko, sabbābharaṇabhūsito;

Samantā anupariyāti, nārīgaṇapurakkhato.

509.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modati saggapatto vimāne.

510.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

511.

‘‘Soṇadinno gahapati, esa dānapatī ahu;

Esa pabbajituddissa, vihāre satta kārayi.

512.

‘‘Sakkaccaṃ te upaṭṭhāsi, bhikkhavo tattha vāsike;

Acchādanañca bhattañca, senāsanaṃ padīpiyaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

513.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.

514.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.

Tattha daddallamānāti jalamānā. Ābhentīti taruṇasūriyo viya obhāsanti. Tatthāti tesu paṭipāṭiyā ṭhitesu sattasu vimānesu. Yakkhoti eko devaputto. Soṇadinnoti mahārāja, ayaṃ pubbe kassapadasabalassa kāle kāsiraṭṭhe aññatarasmiṃ nigame soṇadinno nāma gahapati dānapati ahosi. So pabbajite uddissa satta vihārakuṭiyo kāretvā tattha vāsike bhikkhū catūhi paccayehi sakkaccaṃ upaṭṭhāsi, uposathañca upavasi, niccaṃ sīlesu ca saṃvuto ahosi. So tato cavitvā idhūpapanno modatīti attho. Ettha ca pāṭihāriyapakkhanti idaṃ pana aṭṭhamīuposathassa paccuggamanānugamanavasena sattaminavamiyo, cātuddasīpannarasīnaṃ paccuggamanānugamanavasena terasīpāṭipade ca sandhāya vuttaṃ.

Evaṃ soṇadinnassa katakammaṃ kathetvā purato rathaṃ pesetvā phalikavimānaṃ dassesi. Taṃ ubbedhato pañcavīsatiyojanaṃ anekasatehi sattaratanamayatthambhehi samannāgataṃ, anekasatakūṭāgārapaṭimaṇḍitaṃ, kiṅkiṇikajālāparikkhittaṃ, samussitasuvaṇṇarajatamayadhajaṃ, nānāpupphavicittauyyānavanavibhūsitaṃ, ramaṇīyapokkharaṇisamannāgataṃ, naccagītavāditādīsu chekāhi accharāhi samparikiṇṇaṃ. Taṃ disvā rājā tāsaṃ accharānaṃ katakammaṃ pucchi, itaropissa byākāsi.

515.

‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;

Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ;

Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ.

516.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, yā modare saggapattā vimāne.

517.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

518.

‘‘Yā kāci nāriyo idha jīvaloke, sīlavantiyo upāsikā;

Dāne ratā niccaṃ pasannacittā, sacce ṭhitā uposathe appamattā;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, tā vimānasmi modare’’ti.

Tattha byamhanti vimānaṃ, pāsādoti vuttaṃ hoti. Phalikāsūti phalikabhittīsu. Nārīvaragaṇākiṇṇanti varanārigaṇehi ākiṇṇaṃ. Kūṭāgāravarocitanti varakūṭāgārehi ocitaṃ samocitaṃ, vaḍḍhitanti attho. Ubhayanti ubhayehi. ‘‘Yā kācī’’ti idaṃ kiñcāpi aniyametvā vuttaṃ, tā pana kassapabuddhasāsane bārāṇasiyaṃ upāsikā hutvā gaṇabandhanena etāni vuttappakārāni puññāni katvā taṃ dibbasampattiṃ pattāti veditabbā.

Athassa so purato rathaṃ pesetvā ekaṃ ramaṇīyaṃ maṇivimānaṃ dassesi. Taṃ same bhūmibhāge patiṭṭhitaṃ ubbedhasampannaṃ maṇipabbato viya obhāsamānaṃ tiṭṭhati, dibbagītavāditaninnāditaṃ bahūhi devaputtehi samparikiṇṇaṃ. Taṃ disvā rājā tesaṃ devaputtānaṃ katakammaṃ pucchi, itaropissa byākāsi.

519.

‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ;

Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.

520.

‘‘Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;

Dibbā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.

521.

‘‘Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu, evaṃsuruciraṃ pure;

Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.

522.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne.

523.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

524.

‘‘Ye keci maccā idha jīvaloke, sīlavantā upāsakā;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayuṃ.

525.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adaṃsu ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

526.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.

527.

‘‘Uposathaṃ upavasuṃ, sadā sīlesu saṃvutā;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, te vimānasmi modare’’ti.

Tattha veḷuriyāsūti veḷuriyabhittīsu. Bhūmibhāgehīti ramaṇīyehi bhūmibhāgehi upetaṃ. Āḷambarā mudiṅgā cāti ete dve ettha vajjanti. Naccagītā suvāditāti nānappakārāni naccāni ceva gītāni ca aparesampi tūriyānaṃ suvāditāni cettha pavattanti. Evaṃgatanti evaṃ manoramabhāvaṃ gataṃ. ‘‘Ye kecī’’ti idampi kāmaṃ aniyametvā vuttaṃ, te pana kassapabuddhakāle bārāṇasivāsino upāsakā hutvā gaṇabandhanena etāni puññāni katvā taṃ sampattiṃ pattāti veditabbā. Tattha paṭipādayunti paṭipādayiṃsu, tesaṃ adaṃsūti attho. Paccayanti gilānapaccayaṃ. Adaṃsūti evaṃ nānappakārakaṃ dānaṃ adaṃsūti.

Itissa so tesaṃ katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā aparampi phalikavimānaṃ dassesi. Taṃ anekakūṭāgārapaṭimaṇḍitaṃ, nānākusumasañchannadibbataruṇavanapaṭimaṇḍitatīrāya, vividhavihaṅgamaninnāditāya nimmalasalilāya nadiyā parikkhittaṃ, accharāgaṇaparivutassekassa puññavato nivāsabhūtaṃ. Taṃ disvā rājā tassa katakammaṃ pucchi, itaropissa byākāsi.

528.

‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;

Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ.

529.

‘‘Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ;

Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.

530.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kiṃmakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne.

531.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

532.

‘‘Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.

533.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

534.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.

535.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.

Tattha najjoti vacanavipallāso, ekā nadī taṃ vimānaṃ parikkhipitvā gatāti attho. Nānāpupphadumāyutāti sā nadī nānāpupphehi dumehi āyutā. Mithilāyanti esa mahārāja, kassapabuddhakāle mithilanagare eko gahapati dānapati ahosi. So etāni ārāmaropanādīni puññāni katvā imaṃ sampattiṃ pattoti.

Evamassa tena katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā aparampi phalikavimānaṃ dassesi. Taṃ purimavimānato atirekāya nānāpupphaphalasañchannāya taruṇavanaghaṭāya samannāgataṃ. Taṃ disvā rājā tāya sampattiyā samannāgatassa devaputtassa katakammaṃ pucchi, itaropissa byākāsi.

536.

‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, phalikāsu sunimmitaṃ;

Nārīvaragaṇākiṇṇaṃ, kūṭāgāravarocitaṃ.

537.

‘‘Upetaṃ annapānehi, naccagītehi cūbhayaṃ;

Najjo cānupariyāti, nānāpupphadumāyutā.

538.

‘‘Rājāyatanā kapitthā ca, ambā sālā ca jambuyo;

Tindukā ca piyālā ca, dumā niccaphalā bahū.

539.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne.

540.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

541.

‘‘Mithilāyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.

542.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

543.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.

544.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.

Tattha mithilāyanti esa, mahārāja, kassapabuddhakāle videharaṭṭhe mithilanagare eko gahapati dānapati ahosi. So etāni puññāni katvā imaṃ sampattiṃ pattoti.

Evamassa tena katakammaṃ ācikkhitvā purato rathaṃ pesetvā purimasadisameva aparampi veḷuriyavimānaṃ dassetvā tattha sampattiṃ anubhavantassa devaputtassa katakammaṃ puṭṭho ācikkhi.

545.

‘‘Pabhāsati midaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ;

Upetaṃ bhūmibhāgehi, vibhattaṃ bhāgaso mitaṃ.

546.

‘‘Āḷambarā mudiṅgā ca, naccagītā suvāditā;

Dibyā saddā niccharanti, savanīyā manoramā.

547.

‘‘Nāhaṃ evaṃgataṃ jātu, evaṃsuruciraṃ pure;

Saddaṃ samabhijānāmi, diṭṭhaṃ vā yadi vā sutaṃ.

548.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne.

549.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

550.

‘‘Bārāṇasiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.

551.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

552.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.

553.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.

Athassa purato rathaṃ pesetvā bālasūriyasannibhaṃ kanakavimānaṃ dassetvā tattha nivāsino devaputtassa sampattiṃ puṭṭho ācikkhi.

554.

‘‘Yathā udayamādicco, hoti lohitako mahā;

Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, jātarūpassa nimmitaṃ.

555.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ayaṃ nu macco kimakāsi sādhuṃ, yo modatī saggapatto vimāne.

556.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

557.

‘‘Sāvatthiyaṃ gahapati, esa dānapatī ahu;

Ārāme udapāne ca, papā saṅkamanāni ca;

Arahante sītibhūte, sakkaccaṃ paṭipādayi.

558.

‘‘Cīvaraṃ piṇḍapātañca, paccayaṃ sayanāsanaṃ;

Adāsi ujubhūtesu, vippasannena cetasā.

559.

‘‘Cātuddasiṃ pañcadasiṃ, yā ca pakkhassa aṭṭhamī;

Pāṭihāriyapakkhañca, aṭṭhaṅgasusamāgataṃ.

560.

‘‘Uposathaṃ upavasī, sadā sīlesu saṃvuto;

Saṃyamā saṃvibhāgā ca, so vimānasmi modatī’’ti.

Tattha udayamādiccoti uggacchanto ādicco. Sāvatthiyanti kassapabuddhakāle sāvatthinagare eko gahapati dānapati ahosi. So etāni puññāni katvā imaṃ sampattiṃ pattoti.

Evaṃ tena imesaṃ aṭṭhannaṃ vimānānaṃ kathitakāle sakko devarājā ‘‘mātali, ativiya cirāyatī’’ti aparampi javanadevaputtaṃ pesesi. So vegena gantvā ārocesi. So tassa vacanaṃ sutvā ‘‘na sakkā idāni cirāyitu’’nti catūsu disāsu ekappahāreneva bahūni vimānāni dassesi. Raññā ca tattha sampattiṃ anubhavantānaṃ devaputtānaṃ katakammaṃ puṭṭho ācikkhi.

561.

‘‘Vehāyasāme bahukā, jātarūpassa nimmitā;

Daddallamānā ābhenti, vijjuvabbhaghanantare.

562.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Ime nu maccā kimakaṃsu sādhuṃ, ye modare saggapattā vimāne.

563.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

564.

‘‘Saddhāya suniviṭṭhāya, saddhamme suppavedite;

Akaṃsu satthu vacanaṃ, sammāsambuddhasāsane;

Tesaṃ etāni ṭhānāni, yāni tvaṃ rāja passasī’’ti.

Tattha vehāyasāmeti vehāyasā ime ākāseyeva saṇṭhitā. Ākāsaṭṭhakavimānā imeti vadati. Vijjuvabbhaghanantareti ghanavalāhakantare jalamānā vijju viya. Suniviṭṭhāyāti maggena āgatattā suppatiṭṭhitāya. Idaṃ vuttaṃ hoti – mahārāja, ete pure niyyānike kassapabuddhasāsane pabbajitvā parisuddhasīlā samaṇadhammaṃ karontā sotāpattiphalaṃ sacchikatvā arahattaṃ nibbattetuṃ asakkontā tato cutā imesu kanakavimānesu uppannā. Etesaṃ kassapabuddhasāvakānaṃ tāni ṭhānāni, yāni tvaṃ, mahārāja, passasīti.

Evamassa ākāsaṭṭhakavimānāni dassetvā sakkassa santikaṃ gamanatthāya ussāhaṃ karonto āha –

565.

‘‘Viditāni te mahārāja, āvāsaṃ pāpakamminaṃ;

Atho kalyāṇakammānaṃ, ṭhānāni viditāni te;

Uyyāhi dāni rājīsi, devarājassa santike’’ti.

Tattha āvāsanti mahārāja, tayā paṭhamameva nerayikānaṃ āvāsaṃ disvā pāpakammānaṃ ṭhānāni viditāni, idāni pana ākāsaṭṭhakavimānāni passantena atho kalyāṇakammānaṃ ṭhānāni viditāni, idāni devarājassa santike sampattiṃ daṭṭhuṃ uyyāhi gacchāhīti.

Evañca pana vatvā purato rathaṃ pesetvā sineruṃ parivāretvā ṭhite satta paribhaṇḍapabbate dassesi. Te disvā raññā mātalissa puṭṭhabhāvaṃ āvikaronto satthā āha –

566.

‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;

Yāyamāno mahārājā, addā sīdantare nage;

Disvānāmantayī sūtaṃ, ime ke nāma pabbatā’’ti.

Tattha hayavāhinti hayehi vāhiyamānaṃ. Dibbayānamadhiṭṭhitoti dibbayāne ṭhito hutvā. Addāti addasa. Sīdantareti sīdāmahāsamuddassa antare. Tasmiṃ kira mahāsamudde udakaṃ sukhumaṃ, morapiñchamattampi pakkhittaṃ patiṭṭhātuṃ na sakkoti sīdateva, tasmā so ‘‘sīdāmahāsamuddo’’ti vuccati. Tassa antare. Nageti pabbate. Ke nāmāti ke nāma nāmena ime pabbatāti.

Evaṃ nimiraññā puṭṭho mātali devaputto āha –

568.

‘‘Sudassano karavīko, īsadharo yugandharo;

Nemindharo vinatako, assakaṇṇo girī brahā.

569.

‘‘Ete sīdantare nagā, anupubbasamuggatā;

Mahārājānamāvāsā, yāni tvaṃ rāja passasī’’ti.

Tattha sudassanoti ayaṃ, mahārāja, etesaṃ sabbabāhiro sudassano pabbato nāma, tadanantare karavīko nāma, so sudassanato uccataro. Ubhinnampi pana tesaṃ antare ekopi sīdantaramahāsamuddo. Karavīkassa anantare īsadharo nāma, so karavīkato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Īsadharassa anantare yugandharo nāma, so īsadharato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Yugandharassa anantare nemindharo nāma, so yugandharato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Nemindharassa anantare vinatako nāma, so nemindharato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Vinatakassa anantare assakaṇṇo nāma, so vinatakato uccataro. Tesampi antare eko sīdantaramahāsamuddo. Anupubbasamuggatāti ete sīdantaramahāsamudde satta pabbatā anupaṭipāṭiyā samuggatā sopānasadisā hutvā ṭhitā. Yānīti ye tvaṃ, mahārāja, ime pabbate passasi, ete catuṇṇaṃ mahārājānaṃ āvāsāti.

Evamassa cātumahārājikadevalokaṃ dassetvā purato rathaṃ pesetvā tāvatiṃsabhavanassa cittakūṭadvārakoṭṭhakaṃ parivāretvā ṭhitā indapaṭimā dassesi. Taṃ disvā rājā pucchi, itaropissa byākāsi.

570.

‘‘Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;

Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ.

571.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Imaṃ nu dvāraṃ kimabhaññamāhu, manoramaṃ dissati dūratova.

572.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

573.

‘‘‘Citrakūṭo’ti yaṃ āhu, devarājapavesanaṃ;

Sudassanassa girino, dvārañhetaṃ pakāsati.

574.

‘‘Anekarūpaṃ ruciraṃ, nānācitraṃ pakāsati;

Ākiṇṇaṃ indasadisehi, byaggheheva surakkhitaṃ;

Pavisetena rājīsi, arajaṃ bhūmimakkamā’’ti.

Tattha anekarūpanti anekajātikaṃ. Nānācitranti nānāratanacitraṃ. Pakāsatīti kiṃ nāma etaṃ paññāyati. Ākiṇṇanti samparipuṇṇaṃ. Byaggheheva surakkhitanti yathā nāma byagghehi vā sīhehi vā mahāvanaṃ, evaṃ indasadiseheva surakkhitaṃ. Tāsañca pana indapaṭimānaṃ ārakkhaṇatthāya ṭhapitabhāvo ekakanipāte kulāvakajātake (jā. 1.1.31) vuttanayena gahetabbo. Kiṃmabhaññamāhūti kinnāmaṃ vadanti. Pavesananti nikkhamanappavesanatthāya nimmitaṃ. Sudassanassāti sobhanadassanassa sinerugirino. Dvāraṃ hetanti etaṃ sinerumatthake patiṭṭhitassa dasasahassayojanikassa devanagarassa dvāraṃ pakāsati, dvārakoṭṭhako paññāyatīti attho. Pavisetenāti etena dvārena devanagaraṃ pavisa. Arajaṃ bhūmimakkamāti arajaṃ suvaṇṇarajatamaṇimayaṃ nānāpupphehi samākiṇṇaṃ dibbabhūmiṃ dibbayānena akkama, mahārājāti.

Evañca pana vatvā mātali rājānaṃ devanagaraṃ pavesesi. Tena vuttaṃ –

575.

‘‘Sahassayuttaṃ hayavāhiṃ, dibbayānamadhiṭṭhito;

Yāyamāno mahārājā, addā devasabhaṃ ida’’nti.

So dibbayāne ṭhitova gacchanto sudhammādevasabhaṃ disvā mātaliṃ pucchi, sopissa ācikkhi.

576.

‘‘Yathā sarade ākāse, nīlobhāso padissati;

Tathūpamaṃ idaṃ byamhaṃ, veḷuriyāsu nimmitaṃ.

577.

‘‘Vittī hi maṃ vindati sūta disvā, pucchāmi taṃ mātali devasārathi;

Imaṃ nu byamhaṃ kimabhaññamāhu, manoramaṃ dissati dūratova.

578.

‘‘Tassa puṭṭho viyākāsi, mātali devasārathi;

Vipākaṃ puññakammānaṃ, jānaṃ akkhāsijānato.

579.

‘‘‘Sudhammā’ iti yaṃ āhu, passesā dissate sabhā;

Veḷuriyārucirā citrā, dhārayanti sunimmitā.

580.

‘‘Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, sabbe veḷuriyāmayā;

Yattha devā tāvatiṃsā, sabbe indapurohitā.

581.

‘‘Atthaṃ devamanussānaṃ, cintayantā samacchare;

Pavisetena rājīsi, devānaṃ anumodananti.

Tattha idanti nipātamattaṃ, devasabhaṃ addasāti attho. Passesāti passa esā. Veḷuriyā rucirāti ruciraveḷuriyā. Citrāti nānāratanavicitrā. Dhārayantīti imaṃ sabhaṃ ete aṭṭhaṃsādibhedā sukatā thambhā dhārayanti. Indapurohitāti indaṃ purohitaṃ purecārikaṃ katvā parivāretvā ṭhitā devamanussānaṃ atthaṃ cintayantā acchanti. Pavisetenāti iminā maggena yattha devā aññamaññaṃ anumodantā acchanti, taṃ ṭhānaṃ devānaṃ anumodanaṃ pavisa.

Devāpi kho tassāgamanamaggaṃ olokentāva nisīdiṃsu. Te ‘‘rājā āgato’’ti sutvā dibbagandhavāsapupphahatthā yāva cittakūṭadvārakoṭṭhakā paṭimaggaṃ gantvā mahāsattaṃ dibbagandhamālādīhi pūjayantā sudhammādevasabhaṃ ānayiṃsu. Rājā rathā otaritvā devasabhaṃ pāvisi. Devā āsanena nimantayiṃsu. Sakkopi āsanena ceva kāmehi ca nimantesi. Tamatthaṃ pakāsento satthā āha –

582.

‘‘Taṃ devā paṭinandiṃsu, disvā rājānamāgataṃ;

Svāgataṃ te mahārāja, atho te adurāgataṃ;

Nisīda dāni rājīsi, devarājassa santike.

583.

‘‘Sakkopi paṭinandittha, vedehaṃ mithilaggahaṃ;

Nimantayittha kāmehi, āsanena ca vāsavo.

584.

‘‘Sādhu khosi anuppatto, āvāsaṃ vasavattinaṃ;

Vasa devesu rājīsi, sabbakāmasamiddhisu;

Tāvatiṃsesu devesu, bhuñja kāme amānuse’’ti.

Tattha paṭinandiṃsūti sampiyāyiṃsu, haṭṭhatuṭṭhāva hutvā sampaṭicchiṃsu. Sabbakāmasamiddhisūti sabbesaṃ kāmānaṃ samiddhiyuttesu.

Evaṃ sakkena dibbakāmehi ceva āsanena ca nimantito rājā paṭikkhipanto āha –

585.

‘‘Yathā yācitakaṃ yānaṃ, yathā yācitakaṃ dhanaṃ;

Evaṃ sampadamevetaṃ, yaṃ parato dānapaccayā.

586.

‘‘Na cāhametamicchāmi, yaṃ parato dānapaccayā;

Sayaṃkatāni puññāni, taṃ me āveṇikaṃ dhanaṃ.

587.

‘‘Sohaṃ gantvā manussesu, kāhāmi kusalaṃ bahuṃ;

Dānena samacariyāya, saṃyamena damena ca;

Yaṃ katvā sukhito hoti, na ca pacchānutappatī’’ti.

Tattha yaṃ parato dānapaccayāti yaṃ parato tassa parassa dānapaccayā tena dinnattā labbhati, taṃ yācitakasadisaṃ hoti, tasmā nāhaṃ etaṃ icchāmi. Sayaṃkatānīti yāni pana mayā attanā katāni puññāni, tameva mama parehi asādhāraṇattā āveṇikaṃ dhanaṃ anugāmiyadhanaṃ. Samacariyāyāti tīhi dvārehi samacariyāya. Saṃyamenāti sīlarakkhaṇena. Damenāti indriyadamena.

Evaṃ mahāsatto devānaṃ madhurasaddena dhammaṃ desesi. Dhammaṃ desentoyeva manussagaṇanāya satta divasāni ṭhatvā devagaṇaṃ kosetvā devagaṇamajjhe ṭhitova mātalissa guṇaṃ kathento āha –

588.

‘‘Bahūpakāro no bhavaṃ, mātali devasārathi;

Yo me kalyāṇakammānaṃ, pāpānaṃ paṭidassayī’’ti.

Tattha yo me kalyāṇakammānaṃ, pāpānaṃ paṭidassayīti yo esa mayhaṃ kalyāṇakammānaṃ devānañca ṭhānāni pāpakammānaṃ nerayikānañca pāpāni ṭhānāni dassesīti attho.

Saggakaṇḍaṃ niṭṭhitaṃ.

Atha rājā sakkaṃ āmantetvā ‘‘icchāmahaṃ, mahārāja, manussalokaṃ gantu’’nti āha. Sakko ‘‘tena hi, samma mātali, nimirājānaṃ tattheva mithilaṃ nehī’’ti āha. So ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā rathaṃ upaṭṭhāpesi. Rājā devagaṇehi saddhiṃ sammoditvā deve nivattāpetvā rathaṃ abhiruhi. Mātali rathaṃ pesento pācīnadisābhāgena mithilaṃ pāpuṇi. Mahājano dibbarathaṃ disvā ‘‘rājā no āgato’’ti pamudito ahosi. Mātali mithilaṃ padakkhiṇaṃ katvā tasmiṃyeva sīhapañjare mahāsattaṃ otāretvā ‘‘gacchāmahaṃ, mahārājā’’ti āpucchitvā sakaṭṭhānameva gato. Mahājanopi rājānaṃ parivāretvā ‘‘kīdiso, deva, devaloko’’ti pucchi. Rājā devatānañca sakkassa ca devarañño sampattiṃ vaṇṇetvā ‘‘tumhepi dānādīni puññāni karotha, evaṃ tasmiṃ devaloke nibbattissathā’’ti mahājanassa dhammaṃ desesi.

So aparabhāge kappakena palitassa jātabhāve ārocite palitaṃ suvaṇṇasaṇḍāsena uddharāpetvā hatthe ṭhapetvā kappakassa gāmavaraṃ datvā pabbajitukāmo hutvā puttassa rajjaṃ paṭicchāpesi. Tena ca ‘‘kasmā, deva, pabbajissasī’’ti vutte –

‘‘Uttamaṅgaruhā mayhaṃ, ime jātā vayoharā;

Pāhubhūtā devadūtā, pabbajjāsamayo mamā’’ti. –

Gāthaṃ vatvā purimarājāno viya pabbajitvā tasmiṃyeva ambavane viharanto cattāro brahmavihāre bhāvetvā brahmalokūpago ahosi. Tassevaṃ pabbajitabhāvaṃ āvikaronto satthā osānagāthamāha –

589.

‘‘Idaṃ vatvā nimirājā, vedeho mithilaggaho;

Puthuyaññaṃ yajitvāna, saṃyamaṃ ajjhupāgamī’’ti.

Tattha idaṃ vatvāti ‘‘uttamaṅgaruhā mayha’’nti imaṃ gāthaṃ vatvā. Puthuyaññaṃ yajitvānāti mahādānaṃ datvā. Saṃyamaṃ ajjhupāgamīti sīlasaṃyamaṃ upagato.

Putto panassa kāḷārajanako nāma taṃ vaṃsaṃ upacchindi.

Satthā imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā ‘‘na, bhikkhave, idāneva, pubbepi tathāgato mahābhinikkhamanaṃ nikkhantoyevā’’ti vatvā jātakaṃ samodhānesi ‘‘tadā sakko anuruddho ahosi, mātali ānando, caturāsīti khattiyasahassāni buddhaparisā, nimirājā pana ahameva sammāsambuddho ahosi’’nti.

Nimijātakavaṇṇanā catutthā.

 


  Home Oben Index Next