Khuddakanikāye

Jātaka-aṭṭhakathā

1. Ekakanipāto

1. Apaṇṇakavaggo

7. Kaṭṭhahārijātakavaṇṇanā

Putto tyāhaṃ mahārājāti idaṃ satthā jetavane viharanto vāsabhakhattiyaṃ ārabbha kathesi. Vāsabhakhattiyāya vatthu dvādasakanipāte bhaddasālajātake āvibhavissati. Sā kira mahānāmassa sakkassa dhītā nāgamuṇḍāya nāma dāsiyā kucchismiṃ jātā kosalarājassa aggamahesī ahosi. Sā rañño puttaṃ vijāyi. Rājā panassā pacchā dāsibhāvaṃ ñatvā ṭhānaṃ parihāpesi, puttassa viṭaṭūbhassāpi ṭhānaṃ parihāpesiyeva. Te ubhopi antonivesaneyeva vasanti. Satthā taṃ kāraṇaṃ ñatvā pubbaṇhasamaye pañcasatabhikkhuparivuto rañño nivesanaṃ gantvā paññattāsane nisīditvā ‘‘mahārāja, kahaṃ vāsabhakhattiyā’’ti āha. ‘‘Rājā taṃ kāraṇaṃ ārocesi. Mahārāja vāsabhakhattiyā kassa dhītā’’ti? ‘‘Mahānāmassa bhante’’ti. ‘‘Āgacchamānā kassa āgatā’’ti? ‘‘Mayhaṃ bhante’’ti. Mahārāja sā rañño dhītā, raññova āgatā, rājānaṃyeva paṭicca puttaṃ labhi, so putto kiṃkāraṇā pitu santakassa rajjassa sāmiko na hoti, pubbe rājāno muhuttikāya kaṭṭhahārikāya kucchismimpi puttaṃ labhitvā puttassa rajjaṃ adaṃsūti. Rājā tassatthassāvibhāvatthāya bhagavantaṃ yāci, bhagavā bhavantarena paṭicchannaṃ kāraṇaṃ pākaṭaṃ akāsi.

Atīte bārāṇasiyaṃ brahmadatto rājā mahantena yasena uyyānaṃ gantvā tattha pupphaphalalobhena vicaranto uyyānavanasaṇḍe gāyitvā dārūni uddharamānaṃ ekaṃ itthiṃ disvā paṭibaddhacitto saṃvāsaṃ kappesi. Taṅkhaṇaññeva bodhisatto tassā kucchiyaṃ paṭisandhiṃ gaṇhi, tāvadeva tassā vajirapūritā viya garukā kucchi ahosi. Sā gabbhassa patiṭṭhitabhāvaṃ ñatvā ‘‘gabbho me, deva, patiṭṭhito’’ti āha. Rājā aṅgulimuddikaṃ datvā ‘‘sace dhītā hoti, imaṃ vissajjetvā poseyyāsi, sace putto hoti, aṅgulimuddikāya saddhiṃ mama santikaṃ āneyyāsī’’ti vatvā pakkāmi.

Sāpi paripakkagabbhā bodhisattaṃ vijāyi. Tassa ādhāvitvā paridhāvitvā vicaraṇakāle kīḷāmaṇḍale kīḷantassa evaṃ vattāro honti ‘‘nippitikenamhā pahaṭā’’ti. Taṃ sutvā bodhisatto mātu santikaṃ gantvā ‘‘amma, ko mayhaṃ pitā’’ti pucchi. ‘‘Tāta, tvaṃ bārāṇasirañño putto’’ti. ‘‘Amma, atthi pana koci sakkhī’’ti? Tāta rājā imaṃ muddikaṃ datvā ‘‘sace dhītā hoti, imaṃ vissajjetvā poseyyāsi, sace putto hoti, imāya aṅgulimuddikāya saddhiṃ āneyyāsī’’ti vatvā gatoti. ‘‘Amma, evaṃ sante kasmā maṃ pitu santikaṃ na nesī’’ti. Sā puttassa ajjhāsayaṃ ñatvā rājadvāraṃ gantvā rañño ārocāpesi. Raññā ca pakkosāpitā pavisitvā rājānaṃ vanditvā ‘‘ayaṃ te, deva, putto’’ti āha. Rājā jānantopi parisamajjhe lajjāya ‘‘na mayhaṃ putto’’ti āha. ‘‘Ayaṃ te, deva, muddikā, imaṃ sañjānāsī’’ti. ‘‘Ayampi mayhaṃ muddikā na hotī’’ti. ‘‘Deva, idāni ṭhapetvā saccakiriyaṃ añño mama sakkhi natthi, sacāyaṃ dārako tumhe paṭicca jāto, ākāse tiṭṭhatu, no ce, bhūmiyaṃ patitvā maratū’’ti bodhisattassa pāde gahetvā ākāse khipi. Bodhisatto ākāse pallaṅkamābhujitvā nisinno madhurassarena pitu dhammaṃ kathento imaṃ gāthamāha –

7.

‘‘Putto tyāhaṃ mahārāja, tvaṃ maṃ posa janādhipa;

Aññepi devo poseti, kiñca devo sakaṃ paja’’nti.

Tattha putto tyāhanti putto te ahaṃ. Putto ca nāmesa atrajo, khettajo, antevāsiko, dinnakoti catubbidho. Tattha attānaṃ paṭicca jāto atrajo nāma. Sayanapiṭṭhe pallaṅke uretievamādīsu nibbatto khettajo nāma. Santike sippuggaṇhanako antevāsiko nāma. Posāvanatthāya dinno dinnako nāma. Idha pana atrajaṃ sandhāya ‘‘putto’’ti vuttaṃ. Catūhi saṅgahavatthūhi janaṃ rañjetīti rājā, mahanto rājā mahārājā. Tamālapanto āha ‘‘mahārājā’’ti. Tvaṃ maṃ posa janādhipāti janādhipa mahājanajeṭṭhaka tvaṃ maṃ posa bharassu vaḍḍhehi. Aññepi devo posetīti aññepi hatthibandhādayo manusse, hatthiassādayo tiracchānagate ca bahujane devo poseti. Kiñca devo sakaṃ pajanti ettha pana kiñcāti garahatthe ca anuggahaṇatthe ca nipāto. ‘‘Sakaṃ pajaṃ attano puttaṃ maṃ devo na posetī’’ti vadanto garahati nāma, ‘‘aññe bahujane posetī’’ti vadanto anuggaṇhati nāma. Iti bodhisatto garahantopi anuggaṇhantopi ‘‘kiñca devo sakaṃ paja’’nti āha.

Rājā bodhisattassa ākāse nisīditvā evaṃ dhammaṃ desentassa sutvā ‘‘ehi, tātā’’ti hatthaṃ pasāresi, ‘‘ahameva posessāmi, ahameva posessāmī’’ti hatthasahassaṃ pasāriyittha. Bodhisatto aññassa hatthe anotaritvā raññova hatthe otaritvā aṅke nisīdi. Rājā tassa oparajjaṃ datvā mātaraṃ aggamahesiṃ akāsi. So pitu accayena kaṭṭhavāhanarājā nāma hutvā dhammena rajjaṃ kāretvā yathākammaṃ gato.

Satthā kosalarañño imaṃ dhammadesanaṃ āharitvā dve vatthūni dassetvā anusandhiṃ ghaṭetvā jātakaṃ samodhānesi – ‘‘tadā mātā mahāmāyā ahosi, pitā suddhodanamahārājā, kaṭṭhavāhanarājā pana ahameva ahosi’’nti.

Kaṭṭhahārijātakavaṇṇanā sattamā.

 


  Home Oben Index Next