Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho dhammiko upāsako pañcahi upāsakasatehi saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho dhammiko upāsako bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –
378.
‘‘Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña, kathaṃkaro sāvako sādhu hoti;
Yo vā agārā anagārameti, agārino vā panupāsakāse.
379.
‘‘Tuvañhi lokassa sadevakassa, gatiṃ pajānāsi parāyaṇañca;
Na catthi tulyo nipuṇatthadassī, tuvañhi buddhaṃ pavaraṃ vadanti.
380.
‘‘Sabbaṃ tuvaṃ ñāṇamavecca dhammaṃ, pakāsesi satte anukampamāno;
Vivaṭṭacchadosi samantacakkhu, virocasi vimalo sabbaloke.
381.
‘‘Āgañchi te santike nāgarājā, erāvaṇo nāma jinoti sutvā;
Sopi tayā mantayitvājjhagamā, sādhūti sutvāna patītarūpo.
382.
‘‘Rājāpi taṃ vessavaṇo kuvero, upeti dhammaṃ paripucchamāno;
Tassāpi tvaṃ pucchito brūsi dhīra, so cāpi sutvāna patītarūpo.
383.
‘‘Ye kecime titthiyā vādasīlā, ājīvakā vā yadi vā nigaṇṭhā;
Paññāya taṃ nātitaranti sabbe, ṭhito vajantaṃ viya sīghagāmiṃ.
384.
‘‘Ye kecime brāhmaṇā vādasīlā, vuddhā cāpi brāhmaṇā santi keci;
Sabbe tayi atthabaddhā bhavanti, ye cāpi aññe vādino maññamānā.
385.
‘‘Ayañhi dhammo nipuṇo sukho ca, yoyaṃ tayā bhagavā suppavutto;
Tameva sabbepi [sabbe mayaṃ (syā.)] sussūsamānā, taṃ no vada pucchito buddhaseṭṭha.
386.
‘‘Sabbepi me bhikkhavo sannisinnā, upāsakā cāpi tatheva sotuṃ;
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ, subhāsitaṃ vāsavasseva devā’’.
387.
‘‘Suṇātha me bhikkhavo sāvayāmi vo, dhammaṃ dhutaṃ tañca carātha sabbe;
Iriyāpathaṃ pabbajitānulomikaṃ, sevetha naṃ atthadaso mutīmā.
388.
‘‘No ve vikāle vicareyya bhikkhu, gāme ca piṇḍāya careyya kāle;
Akālacāriñhi sajanti saṅgā, tasmā vikāle na caranti buddhā.
389.
‘‘Rūpā ca saddā ca rasā ca gandhā, phassā ca ye sammadayanti satte;
Etesu dhammesu vineyya chandaṃ, kālena so pavise pātarāsaṃ.
390.
‘‘Piṇḍañca bhikkhu samayena laddhā, eko paṭikkamma raho nisīde;
Ajjhattacintī na mano bahiddhā, nicchāraye saṅgahitattabhāvo.
391.
‘‘Sacepi so sallape sāvakena, aññena vā kenaci bhikkhunā vā;
Dhammaṃ paṇītaṃ tamudāhareyya, na pesuṇaṃ nopi parūpavādaṃ.
392.
‘‘Vādañhi eke paṭiseniyanti, na te pasaṃsāma parittapaññe;
Tato tato ne pasajanti saṅgā, cittañhi te tattha gamenti dūre.
393.
‘‘Piṇḍaṃ vihāraṃ sayanāsanañca, āpañca saṅghāṭirajūpavāhanaṃ;
Sutvāna dhammaṃ sugatena desitaṃ, saṅkhāya seve varapaññasāvako.
394.
‘‘Tasmā hi piṇḍe sayanāsane ca, āpe ca saṅghāṭirajūpavāhane;
Etesu dhammesu anūpalitto, bhikkhu yathā pokkhare vāribindu.
395.
‘‘Gahaṭṭhavattaṃ pana vo vadāmi, yathākaro sāvako sādhu hoti;
Na hesa [na heso (sī.)] labbhā sapariggahena, phassetuṃ yo kevalo bhikkhudhammo.
396.
‘‘Pāṇaṃ na hane [na hāne (sī.)] na ca ghātayeyya, na cānujaññā hanataṃ paresaṃ;
Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ, ye thāvarā ye ca tasā santi [tasanti (sī. pī.)] loke.
397.
‘‘Tato adinnaṃ parivajjayeyya, kiñci kvaci sāvako bujjhamāno;
Na hāraye harataṃ nānujaññā, sabbaṃ adinnaṃ parivajjayeyya.
398.
‘‘Abrahmacariyaṃ parivajjayeyya, aṅgārakāsuṃ jalitaṃva viññū;
Asambhuṇanto pana brahmacariyaṃ, parassa dāraṃ na atikkameyya.
399.
‘‘Sabhaggato vā parisaggato vā, ekassa veko [ceto (sī. syā.)] na musā bhaṇeyya;
Na bhāṇaye bhaṇataṃ nānujaññā, sabbaṃ abhūtaṃ parivajjayeyya.
400.
‘‘Majjañca pānaṃ na samācareyya, dhammaṃ imaṃ rocaye yo gahaṭṭho;
Na pāyaye pivataṃ nānujaññā, ummādanantaṃ iti naṃ viditvā.
401.
‘‘Madā hi pāpāni karonti bālā, kārenti caññepi jane pamatte;
Etaṃ apuññāyatanaṃ vivajjaye, ummādanaṃ mohanaṃ bālakantaṃ.
402.
‘‘Pāṇaṃ na hane na cādinnamādiye, musā na bhāse na ca majjapo siyā;
Abrahmacariyā virameyya methunā, rattiṃ na bhuñjeyya vikālabhojanaṃ.
403.
‘‘Mālaṃ na dhāre na ca gandhamācare, mañce chamāyaṃ va sayetha santhate;
Etañhi aṭṭhaṅgikamāhuposathaṃ, buddhena dukkhantagunā pakāsitaṃ.
404.
‘‘Tato ca pakkhassupavassuposathaṃ, cātuddasiṃ pañcadasiñca aṭṭhamiṃ;
Pāṭihāriyapakkhañca pasannamānaso, aṭṭhaṅgupetaṃ susamattarūpaṃ.
405.
‘‘Tato ca pāto upavutthuposatho, annena pānena ca bhikkhusaṅghaṃ;
Pasannacitto anumodamāno, yathārahaṃ saṃvibhajetha viññū.
406.
‘‘Dhammena mātāpitaro bhareyya, payojaye dhammikaṃ so vaṇijjaṃ;
Etaṃ gihī vattayamappamatto, sayampabhe nāma upeti deve’’ti.
Dhammikasuttaṃ cuddasamaṃ niṭṭhitaṃ.
Cūḷavaggo dutiyo niṭṭhito.
Tassuddānaṃ –
Ratanāmagandho hiri ca, maṅgalaṃ sūcilomena;
Dhammacariyañca brāhmaṇo [kapilo brāhmaṇopi ca (syā. ka.)], nāvā kiṃsīlamuṭṭhānaṃ.
Rāhulo puna kappo ca, paribbājaniyaṃ tathā;
Dhammikañca viduno āhu, cūḷavagganti cuddasāti.